QꞌU BꞌAꞌNLA CHAJ CHUSBꞌALTETZ U JESUUS ITZꞌIBꞌA U XHAN
Yol tiꞌ u uꞌ tzaꞌ
Aatz u uꞌ tzaꞌ, aꞌ tzꞌibꞌan u Xhan, vikꞌaol u Zebedeo. Ayaꞌ maꞌl u vinaj Israeel. Arameo viyolbꞌal utz, nitalcheꞌ aas oksan yolich vatz Tioxh u Xhan tziꞌ. Utz aꞌich maꞌl tu qꞌu chusulibꞌ xambꞌu tiꞌ u Jesuus. Choktaj U Tio 10.2; U Kuxh 10.25. Antich imol u tatzik, vaꞌl Jacobo utz, Santiago ibꞌii majte. Oknajich u Zebedeo tuchꞌ u tixoj Salome tiꞌ inimal u Jesuus majte tziꞌ. Choktaj U Tio 27.56. Aatz u Xhan tziꞌ, yeꞌ nital jeꞌ tibꞌ oj aꞌ tzꞌibꞌan u uꞌ tzaꞌ, pek tiira nimnaꞌl aas aꞌ tzꞌibꞌan. Nitalcheꞌ aas aꞌich vichusulibꞌ u Jesuus vaꞌl tiira maas xiak. Utz aꞌich u chusulibꞌ majte vaꞌl tiira tii u Jesuus tiꞌ. Yeꞌ ootzajibꞌe kam chit tuul itzꞌibꞌa utz, til itzꞌibꞌava. Loqꞌ nitalcheꞌ aas tixoꞌl qꞌu yaꞌbꞌ 90 — 95 m.t.J. Nitalcheꞌ txaypinajich u Xhan tu u Isla Patmos aas itzꞌibꞌat u uꞌ tzaꞌ.
Aatz u uꞌ tzaꞌ, kalabꞌ jalbꞌal tibꞌ tuchꞌ tereꞌn qꞌu uꞌ itzꞌibꞌa unjot qꞌu chusulibꞌ, echaꞌ U Tio, U Kuxh tuchꞌ U Lucas.
Aꞌ ibꞌoꞌqꞌol nital u Xhan aas iTxaaom Tioxh u Jesuus, iKꞌaol Tioxh, taꞌxh u Chitol tetz qꞌu aanima tu paav utz, Aqꞌol Tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. Choktaj U Xhan 20.30-31.
Aꞌ u jatxbꞌal tibꞌ qꞌu yol tu u uꞌ tzaꞌ.
1) 1.1-18 Unjolol yol tiꞌ u Jesuus.
2) 1.19—12.50 Niyolon tiꞌ vichusun u Jesuus tuchꞌ tiꞌ u tijleꞌm aqꞌax tu u Tioxh.
3) 13.1—21.23 Niyolon tiꞌ vipaal u Jesuus tu tzaꞌl, vikameꞌ utz, u qꞌaavtitzꞌpeꞌ.
1QꞌU BꞌAꞌNLA CHAJ CHUSBꞌALTETZ U JESUUS ITZꞌIBꞌA U XHAN
U tatin u Jesuustuchꞌ u Tioxh tibꞌilaj
1 Atich nal u Aqꞌol Tiichajil
kꞌatz u Tioxh xeꞌ qꞌii xeꞌ saj.
Tioxh tatineꞌ.+ 1:1-2 Nitalax “Aqꞌol Tiichajil” tiꞌ u Jesuus tzaꞌ tan, aꞌ vaꞌl cheesan qꞌu kam kajayil. “Verbo” chu teꞌl tu kastiya tan, tiꞌ viyol u Jesuus chee qꞌu kam. Aatz u tokebꞌal tu u yolbꞌal hebreo utz, “yol” chu u tokebꞌal. Choktaj u Geenesis 1.1-26. Nipajikꞌam tiꞌ viyol u Tioxh, kꞌuchbꞌal tetz vitxumbꞌal u Tioxh. Choktaj u Salmos 33.4; 119.89. “Aqꞌol tiichajil” chu tiꞌ u Jesuus majte tan, eesanal tu paav; aqꞌol tiichajil vatz Tioxh. Aꞌ aa yol abꞌil sakꞌulax okoꞌp tu Amlika. Choktaj u Geenesis 1.1-3; u Salmos 33.6; 107.20; u Proveerbios 8.22-31.
3 Tiꞌ kꞌuxh chee qꞌu kam kajayil qꞌuꞌl atile. Utz yeꞌt chee qꞌu kam koj tziꞌ aas yitꞌ koj tiꞌ.
4 Ayeꞌn u tiichajil tzixeꞌ.
Utz aatz u tiichajil tziꞌ, echaꞌ txijtxubꞌal.
Aꞌ nikꞌuchun u bꞌey tu qꞌu aanima.+ 1:4 Aatz qꞌu yol “txijtxubꞌal” tuchꞌ “tiichajil” nital u Xhan tu u uꞌ tzaꞌ, aꞌ nital u tatin u aanima aas itzꞌlel kꞌatz u Tioxh. Aatz qꞌu yol “uken” tuchꞌ “kamchil”, aꞌ nitaleꞌ aas yeꞌk u aanima kꞌatz u Tioxh; tzꞌejxinaj siatz niyolonka.
5 U txijtxubꞌal nitxijtxun xoꞌl qꞌu aanima
qꞌuꞌl atil tu uken vatz Tioxh
tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.
Utz yeꞌxhkam nitxꞌolax imajax itxijtxun tu u uken.
6 Uncheeꞌ atich maꞌl u vinaj Xhan ibꞌii. Chajax tu u Tioxh.
7 Utz aꞌ ul taleꞌ aas aꞌ u txijtxubꞌal u Jesuus kꞌasuꞌl xeꞌ Tioxh. Ech kajay saniman u Jesuus tiꞌ qꞌul iyol. 8 Utz aꞌ koj u txijtxubꞌal u Xhan; pek alol koꞌn tetz itziiul u txijtxubꞌal.
9 Tan ul u Jesuus tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.
Ayaꞌ u nojla txijtxubꞌal tetz kajay qꞌu aanima.
10 Utz atin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.
Utz tiꞌ kuꞌen kꞌuxh veet u vatz amlika txꞌavaꞌ.
Pek aatz qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ,
yeꞌt tootzaji aas aꞌ vaꞌl uli.
11 Tiꞌ qꞌu tetz ulka.
Pek yeꞌt koꞌn kꞌulax tu vitenam.
12 Pek taqꞌ tijleꞌm kajay
qꞌuꞌl kꞌulun,
qꞌuꞌl motx niman vibꞌii.
Bꞌens kꞌaol imeꞌal Tioxh taqꞌo.
13 Utz yitꞌ tiqꞌaqꞌal koj kajal aanima
vibꞌen qꞌu aanima kꞌaol imeꞌal Tioxh tziꞌ.
Yitꞌ titxumbꞌal koj chiꞌl kꞌuxh itzꞌpi utz,
yitꞌ titxumbꞌal koj aanima.
Pek itxumbꞌal Tioxh.
14 Bꞌen koꞌn aanima u aqꞌol tiichajil.
Atin tu kuxoꞌl.
Utz qil u mam itechalil,
echaꞌ tijleꞌm maꞌl kꞌaola aas taꞌxh maꞌl kꞌatz itat.
Techal qꞌu mam bꞌaꞌnil tzixeꞌ tuchꞌ vinujul.
15 Uncheeꞌ yolon u Xhan tiꞌ u Jesuus ech tzaꞌ: —Aꞌ vaꞌl val sete atziꞌ aas val ech tzaꞌ: «Aatz vaꞌl tul viꞌ, bꞌaxaich sunvatz. Atichnale aas cheeꞌin.» Texhin.— Texh u Xhan.
16 Utz kajay oꞌ niqetzan kꞌatza
tiꞌ u mam bꞌaꞌnil
vaꞌl ech koꞌxh ibꞌenaꞌ.
17 Tan aatz u Moisees,
aꞌ taqꞌ u oꞌtla mantaar qe.
Pek ech koj u bꞌaꞌnil tuchꞌ vinujul,
aꞌ vetiqꞌon ul quxeꞌ u Jesucristo.
18 Paat yeꞌxhabꞌil ilonnaj tetz u Tioxh.
Pek u Kꞌaola nialon
inujul kam bꞌanel tu u Tioxh.
Tan taꞌxh u Jesuus
vaꞌl meero atil kꞌatza.
Utz aꞌ ootzajin tetz viTat.
U taltu u Xhanaas paalchu u Jesuus siiꞌ
19 Uncheeꞌ aatz iꞌan qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel, ichaj unjolol oksan yol vatz Tioxh tuchꞌ unjolol qꞌu levita. Motx kꞌasuꞌl tu Jerusaleen tiꞌ en ichꞌotil tu u Xhan ech tzaꞌ: —¿Abꞌil axh?— Texh te.+ 1:19 Aatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel, tiira atich sikꞌuꞌl utz, tootzajle aas saꞌchitꞌul maꞌl viTxaaom u Tioxh. Ayaꞌ u “Cristo” utz, “Mesías”. Tan ech vaꞌl alich tu qꞌu alol tetz u yolbꞌal Tioxh. Ech nichmotxichꞌia viTxaaom u Tioxh tziꞌ. Utz aatz tabꞌi qꞌu kam nichiꞌan u Xhan, oora motx tal ichꞌotileꞌ aas matz yitꞌ aꞌ viTxaaom u Tioxh siꞌan ijlenalil tal u Tioxh. Nichtaleꞌ: —¿Abꞌil axh? ¿Kam iijleꞌm? ¿Yitꞌ tzik axh viTxaaom u Tioxh?— Chu te niyolonka.
20 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Xhan, jik chit tala. Yeꞌt txubꞌaꞌli. Tal ech tzaꞌ: —Yitꞌ in koj viTxaaom u Tioxh.— Texhtuꞌ.+ 1:20 Aatz u yol “Cristo”, tu u yolbꞌal griego. Aꞌ nital u tijleꞌm maꞌl vaꞌl sichaj u Tioxh tiꞌ ijikomtixsal qꞌu aanima vatz Tioxh. Yitꞌ bꞌii koj u yol “Cristo” titiempo u Jesuus tziꞌ. Echat koꞌxh u tokebꞌal u yol “Mesías” tu u yolbꞌal hebreo. Aꞌ nital u tijleꞌm maꞌl vaꞌl sitxaa el u Tioxh utz, sichaj tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Loqꞌ aanima koꞌn aas nichtal qꞌu aa uqꞌaybꞌal vatz qꞌu Israeel; yitꞌ nojla Tioxh koj tatineꞌ nitaleꞌ.
21 Utz abꞌil paj te ech tzaꞌ: —¿Abꞌil axh uncheeꞌ? ¿Axh tzik u Elias?— Texh teꞌleꞌ.
Tzaqꞌbꞌu u Xhan utz, tala: —Yitꞌ in koj.— Texhtuꞌ.
Utz alax paj te: —¿Axh tzik u alol tetz u yolbꞌal Tioxh vaꞌl saꞌchitꞌuli?— Texh teꞌleꞌ.
—Yitꞌ iꞌ.— Texhtuꞌ.+ 1:21 Aatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel, nichnaltil tu u Deuteronoomio 18.15, 18 tuchꞌ tu u Malaquias 4.5-6 aas siꞌchbꞌaxabꞌ maꞌl u alol tetz u yolbꞌal Tioxh vatz u tulebꞌal u Cristo. Utz u Elias vaꞌl siꞌchqꞌaavitzꞌpu tikaꞌpaj nichtaleꞌ. Oj yitꞌ iꞌ utz, kamal maꞌj qꞌu alol tetz u yolbꞌal Tioxh vaꞌl mam ijleꞌm iqꞌomal taqꞌo tu u Tioxh nichmotxtaleꞌ. Pek xamtel tal u Jesuus aas yitꞌ meero u Elias koj vaꞌl sabꞌaxabꞌ ul siatz, pek ayaꞌ u Xhan, u bꞌanol vaustiismo. Aꞌ tul u Xhan tu u bꞌaxa tulebꞌal u Jesuus. Choktaj U Tio 17.10-12. Pek nipajtal u Yolbꞌal Tioxh aas saul kaꞌvaꞌt alol tetz u yolbꞌal Tioxh sabꞌaxabꞌ ul vatz u kaꞌbꞌ tulebꞌal u Jesuus. Aatz qꞌu mamaj kam samotxiꞌaneꞌ, ela tuchꞌ vaꞌl iꞌan u Moisees tuchꞌ u Elias koꞌxtene. Choktaj Qꞌu Kam Ibꞌaxabꞌsa Ikꞌuchax U Tioxh (Apocalipsis) 11.3-13.
22 Utz alax paj te ech tzaꞌ: —¿Abꞌil axh uncheeꞌ? Ech seꞌnqal tu qꞌuꞌl vetchajonoꞌ. ¿Abꞌil axh saaleꞌ?— Texh te.
23 Utz tal u Xhan ech tzaꞌ: —In vaꞌl tal u Isaias, u alol tetz u yolbꞌal Tioxh, aas tal ech tzaꞌ:
«Sajeꞌ iviꞌ tiꞌ talax u yolbꞌal Tioxh tu u tzꞌinlich tzaji txꞌavaꞌ. Utz sataleꞌ: Jikomtixsataj etxumbꞌal vatz u kuBꞌaal Tioxh, echaꞌ ijikomtixsal bꞌey siatz sebꞌaneꞌ. Chaj.» Texhtuꞌ.—
Texh u Xhan.+ 1:23 Choktaj u Isaias 40.3.
24 Aatz qꞌu chaj oponi tziꞌ, ichaj qꞌuꞌl fariseo u tuqꞌaybꞌal.
25 Utz ichꞌoti paj tu u Xhan ech tzaꞌ: —Untzꞌoj yitꞌ axh koj viTxaaom u Tioxh, ¿kam tokeꞌ naꞌan vautisaar aanima tu aꞌ uncheeꞌ? Tan nikoꞌxh axh koj u Elias utz; nikoꞌxh axh koj u alol tetz u yolbꞌal Tioxh vaꞌl sauli.— Texh te.
26 Tzaqꞌbꞌel tu u Xhan ech tzaꞌ: —Tu koꞌn aꞌ nunbꞌanvu vautisaar aanima. Pek atil maꞌl texoꞌl aas yeꞌ etootzaj. 27 Ayaꞌ vaꞌl tul viꞌ. Loqꞌ bꞌaxal sunvatz tan, atilnale. Utz sibꞌ tijleꞌm sunvatz. Aal yeꞌ nikꞌuloꞌk viꞌ aas in chitol el ixaabꞌ tu tajan.— Texhtuꞌ.
28 Aatz qꞌu kam tziꞌ aꞌ uchku tu Betaabara, sala bꞌen u nimaꞌ Jordaan tu vaꞌl nichiꞌanvu vautisaar aanima u Xhan.
U taltu u Xhanaas paav ul teesa u Jesuus
29 Uncheeꞌ tu tek vaꞌt qꞌii tuul, ilax u Jesuus tu u Xhan. Aalich tul kꞌatza. Utz tal tiꞌ ech tzaꞌ: —¡Atil viTxaaom u Tioxh tzuta! vaꞌl aꞌ nikꞌam tiꞌ maꞌl chelem karneꞌl tan, sakam tiꞌ teesal vipaav qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. 30 Aꞌ vaꞌl val sete atziꞌ aas val ech tzaꞌ: «Tul vaꞌt u vinaj viꞌ vaꞌl atil nal sunvatz. Tan atichnale aas cheeꞌin.» Texhin. 31 Utz yeꞌich vootzaj iatz. Pek vetꞌulin tiꞌ ibꞌanax vautisaar aanima tu aꞌ tiꞌ. Ech satootzaji qꞌu Israeel.— Texhtuꞌ.
32 Utz tal paj u Xhan tiꞌ ech tzaꞌ: —Vil ikuꞌl u Tioxhla Espiiritu tu Amlika. Echaꞌ paroomaxh tiloneꞌ. Utz atin tibꞌa u Jesuus. 33 Utz yeꞌich vootzaj. Pek aatz vaꞌl chajonkꞌasuꞌlin tiꞌ ibꞌanax vautisaar aanima, tal ve: «Abꞌil iꞌ liilv ikuꞌ vunTioxhla Espiiritu utz, laꞌatin tibꞌa, aꞌ vaꞌl saoksan u Tioxhla Espiiritu kꞌatz qꞌu aanima.» Texhtuꞌ. 34 Ech vila. Utz ech tok nivaleꞌ aas aꞌ viKꞌaol u Tioxh.— Texhtuꞌ.
Vixeꞌt qꞌu chusulibꞌ kꞌatz u Jesuus
35 Uncheeꞌ tu tek vaꞌt qꞌii tuul, atich paj u Xhan tziꞌ. Aꞌich imol kaꞌvaꞌl qꞌul ichusulibꞌ. 36 Utz isaji bꞌen u Jesuus nichipaaleꞌ. Utz tal ech tzaꞌ: —¡Atil viTxaaom u Tioxh tzuta, vaꞌl aꞌ nikꞌam tiꞌ maꞌl chelem karneꞌl!— Texhtuꞌ. 37 Ech taꞌxh tabꞌi viyol u Xhan kaꞌvaꞌl qꞌu chusulibꞌ, xambꞌu tek tiꞌ u Jesuus.
38 Ech sajinka u Jesuus tiꞌ iqul utz, tila aas xamich tiꞌ. Tal tek te ech tzaꞌ: —¿Kam nechokeꞌ?— Texh te.
Motx tal ech tzaꞌ: —Rabii ¿til atilkꞌaxh?— Texh te. Aatz u yol “Rabii” tu u yolbꞌal hebreo, “chusul” chu u tokebꞌal.
39 Utz tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Niꞌextaj, uloj etileꞌ.— Texh te. Ech ibꞌen tiꞌ utz, tila til atichka. Utz motx atinka tzixeꞌ tu u qꞌii tziꞌ. Tan maꞌtich tek ikuꞌ qꞌii; alas 4 ich tekuꞌen.
40 Aatz maꞌl tu qꞌuꞌl abꞌin iyolon u Xhan, xambꞌu tiꞌ u Jesuus; aꞌich aꞌ u Lixh. Ayaꞌ vitzaꞌqꞌ u Xhim vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte. 41 Ech aatz u Lixh, aꞌ bꞌaxal ex til u Xhim, u tatzik. Utz tal te ech tzaꞌ: —¡Atil tek viTxaaom u Tioxh vaꞌl alaꞌtziꞌimal kꞌasuꞌl! ¡Vetqillaꞌ! Ayaꞌ u Cristo.— Texh te.
42 Ech tiqꞌot ul u Xhim vatz u Jesuus. Sajil tu u Jesuus utz, tal te ech tzaꞌ: —Aatz axh, axh Xhim, ikꞌaol Jonaas. Cefas tek abꞌii siꞌaneꞌ. Ankoꞌxhtuꞌ u bꞌii Luꞌ majte.— Texhtuꞌ.+ 1:42 Aatz qꞌu bꞌii “Xhim” tuchꞌ “Luꞌ” bꞌii tu u yolbꞌal griego. Pek aatz u bꞌii “Cefas”, tu u yolbꞌal arameo. “Sivan” chu u tokebꞌal. Ayaꞌ u yolbꞌal vaꞌl maas nichiꞌanbꞌe qꞌu Israeel tibꞌilaj.
43 Uncheeꞌ aatz tu vaꞌt u qꞌii, titzꞌa bꞌenchil u Jesuus tu Galilea. Utz bꞌeni. Til u Felipe. Utz tal te ech tzaꞌ: —Xambꞌen viꞌ.— Texh te.
44 Aatz u Felipe tziꞌ, aa Betsaidaich, vitenam u Lixh tuchꞌ u Luꞌ. 45 Ech aatz u Felipe, ex til u Natanaeel utz, tal te ech tzaꞌ: —¡Ulyu vaꞌl yolon u Moisees tiꞌ tu u oꞌtla mantaar, vaꞌl yolon qꞌu alol tetz u yolbꞌal Tioxh tiꞌ majte! ¡Vetqillaꞌ! Ayaꞌ u Jesuus vikꞌaol u Xhep tu Nazareet.— Texh te.
46 Utz tal u Natanaeel tu u Felipe ech tzaꞌ: —Oj tzik salakpu maꞌj mam vinaj tu Nazareet.— Texh te.
Tzaqꞌbꞌu u Felipe utz, tal ech tzaꞌ: —¡Niꞌaxh tul ila iileꞌ!— Texhtuꞌ.
47 Uncheeꞌ aatz ilax topon u Natanaeel tu u Jesuus, tal tiꞌ ech tzaꞌ: —Aatz cheel, tul maꞌl u Israeel tzuta aas nojchit yeꞌk subꞌuꞌm kꞌatza.— Texhtuꞌ.
48 Utz tal u Natanaeel te ech tzaꞌ: —¿Kam anachbꞌeꞌin; til ootzajivin?— Texh te.
Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Vilaxh aas yeꞌsajich isikꞌletꞌaxh u Felipe. Atichꞌaxh jaqꞌ u viikuxh.— Texh te.
49 Ech sotz ikꞌuꞌl u Natanaeel taqꞌo utz, tal ech tzaꞌ: —Chusul, ¡noj peꞌxh axh viKꞌaol u Tioxh! Axh u tijlenal qꞌu Israeel vaꞌl saꞌchitꞌuli.— Texh te.+ 1:49 Choktaj u Deuteronoomio 18.15; u Samueel II 7.12.
50 Tzaqꞌbꞌel paj tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Nanima tan, vetval see aas: «Vetvilaxh jaqꞌ u viikuxh.» Chiꞌin. Utz mamaj kam tereꞌn koꞌxh siil vatz vaꞌl tzaꞌ.— Texh te. 51 Utz tal pajeꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete, saꞌnaletil ijajeꞌ u amlika taabꞌaꞌbꞌen tzaꞌ. Utz setil qꞌul iaanjel u Tioxh sakuꞌl sabꞌenjeꞌ kꞌatz u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima.— Texhtuꞌ.+ 1:51 Choktaj u Geenesis 28.12. Aatz u yol “u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima”, ayaꞌ u yol “Hijo del hombre” tu kastiya.
2U bꞌaxa txaichil iꞌan u Jesuus
1 Uncheeꞌ tu tek itoxvaꞌ qꞌii tuul, bꞌanax maꞌl tzumbꞌaꞌa tu u tenam Canaa tikuenta Galilea. Utz antu atich opon tziꞌ vinan u Jesuus. 2 Utz antu savsal u Jesuus tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ majte. 3 Utz yeꞌt takꞌa u taꞌl uuva vaꞌl nichtaqꞌaxeꞌ. Ech aatz vinan u Jesuus, tal te ech tzaꞌ: —Motxyu u taꞌl uuva.— Texh te.
4 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Ixoj, ¿kam tokeꞌ aas naal ve? Tan yeꞌsaj topon u oora.— Texhtuꞌ.+ 2:4 Aatz u yol tal u Jesuus tzaꞌ: —Yeꞌsaj topon u oora.— Chia. Aꞌ tokeꞌ aas yeꞌsaj topon u tiempo aas saxeꞌttaqꞌonin u Jesuus tinujul tiꞌ qꞌu kam tetz u Tioxh. Yeꞌsaj saxeꞌt viministeerio echaꞌ maꞌj alol tetz u yolbꞌal Tioxh niyolonka.
5 Pek aatz vinan, tal tu qꞌu xekol ech tzaꞌ: —Lenima tiꞌ kajay vaꞌl satal sete.— Texhtuꞌ. 6 Utz atich vaajil mamaj sivan txeꞌn tziꞌ. Kaꞌvaꞌl oj oxvaꞌl txeꞌn aꞌ nichaav tuul. Tan aꞌ vaꞌl nitxakunsa qꞌu Israeel tiꞌ u kostuumbre tetz txꞌaatxꞌochil.
7 Anchituꞌ. Tal u Jesuus tu qꞌu xekol ech tzaꞌ: —Noosataj qꞌu txeꞌn tu aꞌ tziꞌ.— Texh te. Utz bꞌoono inoosal motx iꞌana. 8 Tal tepaj te ech tzaꞌ: —Aatz cheel, lektaj jeꞌul bꞌioj utz, iqꞌotaj bꞌen xeꞌ u qꞌesal ilol tetz u nimla qꞌii.— Texhtuꞌ.
Ech tiqꞌot bꞌen. 9 Utz inach u aꞌ u qꞌesal ilol tetz u nimla qꞌii. Taꞌl uuvaich tekuꞌen. Loqꞌ yeꞌ tootzaj til cheek u tal uuva tziꞌ. Taꞌxh ootzajinich tetz qꞌu xekol til cheeka.
Ech aatz u qꞌesal ilol tetz u nimla qꞌii, isikꞌle tek u xiak vaꞌl tzumeꞌi. 10 Tal te ech tzaꞌ: —Kajay aanima nibꞌanon aas aꞌ bꞌaxal nitaqꞌ u bꞌaꞌnla taꞌl uuva. Utz anal nitukꞌal vaꞌl bꞌiit nitaleꞌ aas maꞌt tukꞌal sibꞌal u bꞌaꞌn. Pek aatz axh, vetatxaakeꞌl u bꞌaꞌnla taꞌl uuva; anal naaqꞌ cheel.— Texh te.
11 Uncheeꞌ aꞌ u bꞌaxa txaichil iꞌan u Jesuus tu Canaa tziꞌ, tikuenta Galilea. Utz ikꞌuch u mam itechalil u Tioxh kꞌatza. Ech nimal tu qꞌul ichusulibꞌ.
12 Ech aatz maꞌtich ipaal u kam tzaꞌ, motx bꞌen tu u tenam Capernauum. Bꞌen u Jesuus tuchꞌ vinan, qꞌul itzaꞌqꞌ utz, tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ. Utz iꞌan kaꞌxvaꞌl qꞌii tziꞌ.+ 2:12 Ex atinoj u Jesuus tu u tenam Capernauum tikuenta Galilea. Aꞌich u txꞌavaꞌ aqꞌax tu qꞌu Zabuloon tuchꞌ tu qꞌu Neftalii tikuenta u Josuee. Choktaj u Josuee 19.10-16, 32-39. Tu u tatin u Jesuus tziꞌ, nitzojpu u yol ibꞌaxabꞌsa talax u Isaias. Choktaj u Isaias 9.1-2.
U tojchal eluꞌl qꞌu aa kꞌaꞌytu viqꞌanalil u totztioxh
13 Uncheeꞌ nichtekinajabꞌ vinimla qꞌii qꞌu Israeel, tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto. Utz bꞌenjeꞌ u Jesuus tu Jerusaleen. 14 Utz aatz opon tu viqꞌanalil u totztioxh, til qꞌu aa kꞌaꞌy vaakaxh, qꞌu aa kꞌaꞌy karneꞌl, tuchꞌ qꞌu aa kꞌaꞌy paroomaxh. Antu qꞌu chꞌexun puaj. Jolol kꞌujlich tziꞌ.+ 2:14 Aatz tu u tiempo tziꞌ, kajay qꞌu aanima qꞌuꞌl nicheninach Tioxh tu viqꞌanalil u totztioxh, nichtoksa txꞌoloꞌm. Avan nichikꞌacheꞌ: vaakaxh, karneꞌl, tuchꞌ tentzun; seguun vitxꞌoloꞌm nitoksa. Ech aatz qꞌu puera qꞌuꞌl tzian nikꞌaskuꞌl, nichiloqꞌ maꞌj tavan tu viqꞌanalil u totztioxh tan, nichikꞌay tziꞌ. Utz nichichool u okebꞌalobꞌ tu viqꞌanalil u totztioxh unpajul jun yaꞌbꞌ majte. Loqꞌ kam koꞌnkoxh puaj nichibꞌanbꞌeleꞌ tan, txaaꞌ oj echi. Pek taꞌxh nichibꞌanbꞌel tiꞌ u choo okebꞌalobꞌ tu viqꞌanalil u totztioxh maꞌl u puaj “tiro” ibꞌii. Ech aatz kajay qꞌu aanima qꞌuꞌl nichentaqꞌ ikutxu tu viqꞌanalil u totztioxh tziꞌ, ministeer nichichꞌexu qꞌul ipuaj tuchꞌ u puaj tiro tziꞌ. Ech tokeꞌ nital tzaꞌ aas atich aa kꞌaꞌy avan tuchꞌ chꞌexun puaj chia. Utz jik koꞌnkoxh kꞌaꞌy utz, chꞌexu puaj nimotxiꞌaneꞌ. Pek nojla tiira mam subꞌuꞌm niꞌan tiꞌ u chꞌexu puaj. Utz aal aꞌ nimotxiꞌanvu okoꞌp tu viqꞌanalil u totztioxh majte. Taꞌxh koj pek yaꞌvla chaj avan nikꞌayi majte aas tiira txaaꞌ tu u oꞌtla mantaar. Loqꞌ aꞌ imol qꞌu qꞌesala tu viqꞌanalil u totztioxh tiꞌ isubꞌax qꞌu aanima.15 Ech iꞌan maꞌl itzꞌuꞌm u Jesuus. Utz ipaasa eluꞌl kajay qꞌu aa kꞌaꞌy atich tu viqꞌanalil u totztioxh. Maꞌl teluꞌl tuchꞌ qꞌu karneꞌl, tuchꞌ qꞌu vaakaxh. Imakꞌeꞌl vipuaj qꞌu chꞌexun puaj utz, ixhutꞌpika qꞌul imeexha. 16 Utz tal tu qꞌu aa kꞌaꞌy paroomaxh ech tzaꞌ: —¡Eesataj qꞌu kam tziꞌ! Yeꞌ koꞌxh etaqꞌ bꞌens kꞌayibꞌal u totzotz vunTat tzaꞌ.— Texh te.
17 Ech ul sikꞌuꞌl qꞌu chusulibꞌ u yol vaꞌl tzꞌibꞌamichka ech tzaꞌ:
—Yeꞌ nunqꞌiꞌ tiꞌ val ootzotz aas kam koꞌxh nibꞌanax tuul.— Chia.+ 2:17 Choktaj u Salmos 69.9.
18 Aatz tek qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tetz qꞌu Israeel, tal te ech tzaꞌ: —¿Kam xheenya sakꞌuch qe aas atil iijleꞌm tiꞌ qꞌu kam naꞌaneꞌ tziꞌ?— Texh te.+ 2:18 Aatz u yol “qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tetz qꞌu Israeel” chiꞌoꞌ, ayaꞌ u yol “los judios” tu kastiya.
19 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Aqꞌtaj kuꞌ u totztioxh tzaꞌ utz, tu koꞌn oxvaꞌl qꞌii saqꞌaavunlakvu jeꞌ.— Texh te.
20 Tal tek qꞌu qꞌesala te ech tzaꞌ: —Maꞌl 46 yaꞌbꞌ veetik vikuentail u totztioxh tzaꞌ. Utz aatz axh, ¿tu koꞌn oxvaꞌl qꞌii saqꞌaavalakvu jeꞌ?— Texhtuꞌ.
21 Loqꞌ aatz u Jesuus tan, aꞌ koj chit nichtal vikuentail u totztioxh te. Pek aꞌ nichtal vichiꞌl. 22 Ech ul u yol sikꞌuꞌl qꞌu chusulibꞌ tal u Jesuus tziꞌ aas qꞌaav itzꞌpu u Jesuus xoꞌl qꞌu kamnaj. Ech inima u yol vaꞌl tzꞌibꞌamichka tuchꞌ qꞌu yol tal u Jesuus majte.
Vikꞌuchtu u Jesuus aas tootzaju taanima junun aanima
23 Uncheeꞌ atich u Jesuus tu Jerusaleen tu u nimla qꞌii tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto, sibꞌal aanima niman tan, nichtil qꞌu txaichil nichiꞌaneꞌ. 24 Pek aatz u Jesuus tan, nichkojikꞌujeꞌ ikꞌuꞌl tiꞌ qꞌu aanima. Tan tootzajich kam bꞌanel taqꞌo sikajayil. 25 Utz yeꞌk ministeer aas abꞌil sayolon ok qꞌu aanima te. Tan tootzajich kam atil tu taanima qꞌu aanima.
3U itzꞌpichil vatz Tioxh nitalu Jesuus tu u Nicodemo
1 Uncheeꞌ atich maꞌl u vinaj, Nicodemo ibꞌii. Imol qꞌu fariseo. Utz atich tijleꞌm xoꞌl qꞌu Israeel. 2 Ech opon xeꞌ u Jesuus tu maꞌl u aqꞌbꞌal. Utz tal te ech tzaꞌ: —Chusul, qootzajle aꞌ vetkꞌaskuꞌlaxh xeꞌ Tioxh tu vachusuneꞌ. Tan abꞌil koj sabꞌanon qꞌu txaichil naꞌaneꞌ tziꞌ, oj yeꞌk Tioxh kꞌatza.— Texhtuꞌ.
3 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval see aas abꞌil vaꞌl yitꞌ saꞌkojitzꞌpu tikaꞌpaj, saꞌkojtil viQꞌesalail u Tioxh.— Texh te.
4 Utz tal u Nicodemo te ech tzaꞌ: —¿Kaniꞌch titzꞌpu maꞌl vinaj aas qꞌestu tekuꞌen? ¿Satz veeti saqꞌaavokoꞌp tu tuul inan tzik utz, siꞌitzꞌpi?— Texhtuꞌ.
5 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval see aas abꞌil vaꞌl yeꞌk siꞌitzꞌpu tu aꞌ utz, tu u Tioxhla Espiiritu, saꞌkojok tu viQꞌesalail u Tioxh. 6 Tan aatz vaꞌl nititzꞌpu tu u chiꞌl, chiꞌl kuꞌen. Pek aatz vaꞌl nititzꞌpu tu u Tioxhla Espiiritu, tetz u Tioxh atziꞌ. 7 Utz yeꞌ koꞌxh sotz akꞌuꞌl tiꞌ vaꞌl nivaleꞌ aas: «Ant ex, ministeer siꞌitzꞌpꞌex kꞌatz Tioxh majte.» Chiꞌin.
8 Tan echaꞌ u kajiqꞌ tziꞌ. Til koꞌxh nixuminku ipaaleꞌ. Naabꞌi toqꞌ tuul. Loqꞌ yootzaj til ech tuleꞌ utz, til ech ibꞌenaꞌ. Utz ech bꞌanel tu qꞌuꞌl nititzꞌpu tu u Tioxhla Espiiritu.— Texh te.
9 Tzaqꞌbꞌu paj u Nicodemo utz, tal ech tzaꞌ: —¿Kaniꞌch tek iveet u kam tziꞌ?— Texh te.
10 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Yeꞌ nitel atxumbꞌal tuul tzik kꞌuxh axh chusul tetz qꞌu Israeel? 11 Niꞌxhtekꞌval see aas taꞌxh nivaleꞌ kam vaꞌl vootzaj utz, kam vaꞌl ilel vaqꞌo xeꞌ Tioxh. Pek yeꞌ nenima kam vaꞌl nivaleꞌ. 12 Utz yeꞌ nenima qꞌu vatz txꞌavaꞌil kam nival sete tziꞌ, ¿aꞌ chixh senima oj Amlikail kam saval sete?
13 Tan yeꞌxhabꞌil maꞌj jeꞌnajop tu Amlika. Pek taꞌxh u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima kuꞌnajul tu Amlika. 14 Utz kam ech itꞌanbꞌaꞌl jeꞌ u tzꞌajich vatzibꞌal txꞌiꞌla txokop iꞌan u Moisees tu tzꞌinlich tzaji txꞌavaꞌ, ministeer echat chit itꞌanbꞌaꞌl jeꞌ u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima sabꞌanax majte.+ 3:14 Choktaj u Nuumeros 21.9; u Isaias 52.13.15 Ech yeꞌk satzꞌejxu kajay qꞌu aanima saniman. Pek saꞌatin itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj.
Vibꞌantu tii u Tioxhtiꞌ qꞌu aanima kajayil
16 Tan aatz u Tioxh, tiira tii tiꞌ qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Aal vettaqꞌ viKꞌaol tiꞌ vaꞌl taꞌxh maꞌl. Tan aꞌ isaꞌ yitꞌ saꞌkojtzꞌejxu kajay qꞌuꞌl saniman. Pek saꞌatin itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. 17 Tan aatz u Tioxh, maꞌkojichaj kꞌasuꞌl viKꞌaol tiꞌ ul itzꞌejax yol tiꞌ qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Pek vetichajuꞌl, tiꞌ ichitpul qꞌu aanima tu qꞌul ipaav. 18 Utz abꞌil vaꞌl niniman viKꞌaol u Tioxh, yeꞌk soꞌok tu u choobꞌal paav. Ech koj vaꞌl yeꞌ niniman, tzꞌejel nal yol tiꞌ aas tu choobꞌal paav seꞌenka. Tan yeꞌ ninima viTxaaom u Tioxh vaꞌl taꞌxh maꞌl. 19 Ech suꞌul choobꞌal paav tiꞌ qꞌu aanima. Tan yeꞌ ninima viTxaaom u Tioxh vaꞌl ul tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ; ayaꞌ u txijtxubꞌal. Pek aꞌ koꞌn motx bꞌenk ikꞌuꞌl tiꞌ u paav; ayaꞌ u uken. Ech motx iꞌan tziꞌ tan, yeꞌxtxoj qꞌul ibꞌanoneꞌ. 20 Tan aatz kajay qꞌuꞌl yeꞌxtxoj niꞌaneꞌ, yeꞌk itxaꞌk u txijtxubꞌal te. Utz yeꞌxhkam nitul kꞌatza. Yeꞌxhkam nichokeꞌ tan, yiꞌsaꞌ sachee eluꞌl tu qꞌul ibꞌanoneꞌ.+ 3:20 Choktaj u Job 24.13-17.21 Pek ech koj qꞌuꞌl atoꞌk tiꞌ ibꞌanax vinujul, nitul kꞌatz u txijtxubꞌal tiꞌ ikꞌuchtaꞌ aas titxumbꞌal Tioxh niꞌan qꞌu kam.— Texh te.
Viyolon u Xhan tiꞌ u Jesuus
22 Uncheeꞌ xamtich tek tiꞌ qꞌu kam tziꞌ, bꞌen u Jesuus tikuenta Judea tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ. Utz atin tziꞌ. Nichibꞌan vautisaar aanima tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ. 23 Echat u Xhan majte, nichibꞌan vautisaar aanima tu Enoon, najaꞌch u txꞌavaꞌ Saliim. Tan kaanaich aꞌ tziꞌ. Ech nichtopon aanima utz, nichibꞌanax vautisaar. 24 Tan yeꞌsajich taqꞌax kuꞌ u Xhan tu tzeꞌ.
25 Uncheeꞌ atin yaayoliꞌbꞌ xoꞌl qꞌul ichusulibꞌ u Xhan tuchꞌ unjolol qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel. Nichiyaayoli tibꞌ tiꞌ u kostuumbre tiꞌ u txꞌaatxꞌochil vatz Tioxh. 26 Ech ul xeꞌ u Xhan utz, tal te ech tzaꞌ: —Chusul, aatz u vinaj vaꞌl atich sakꞌatza sala bꞌen u Jordaan vaꞌl yolonaxh tiꞌ, nibꞌan vautisaar aanima. Utz vaꞌl tok aanima tiꞌ.— Texhtuꞌ.
27 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Xhan ech tzaꞌ: —Yeꞌxhabꞌil maꞌj saꞌatin tijleꞌm oj yitꞌ u Tioxh koj saꞌaqꞌon te. 28 Utz ex texhtiigo tiꞌ vaꞌl val sete aas: «Yitꞌ in koj viTxaaom u Tioxh, in koꞌn chaj bꞌaxabꞌsamal ulin siatz.» Texhin.
29 In koꞌn tamiigo atilin kꞌatza. Tan echaꞌ vaꞌl nituch tu maꞌl tzumbꞌaꞌa aas ayeꞌn u ixviak kꞌatz u xiak vivinaj. Pek atil u tamiigo u xiak najaꞌch majte. Nitabꞌi kam chaj siꞌaneꞌ utz, techal itxuqꞌtxun tiꞌ. Utz echat u vetzaneꞌ; tiira techal unchiꞌbꞌeꞌ aas nivabꞌi qꞌu kam tziꞌ. 30 Tan ministeer aas saꞌxhtꞌanbꞌaꞌli. Pek aatz in, sakuꞌl u vijleꞌm. 31 Tan aꞌ aa yol tiꞌ qꞌu kam kajayil vaꞌl aꞌ vetkꞌaskuꞌl tu Amlika. Pek aatz vaꞌl atil tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ, vatz txꞌavaꞌ atilka. Utz aꞌ niyol qꞌu kam tu u vatz txꞌavaꞌ.
32 Ech aatz vaꞌl kꞌasuꞌl tu Amlika, aꞌ nitaleꞌ kam vaꞌl tila tabꞌi. Pek yeꞌxhabꞌil niniman qꞌul iyol. 33 Pek abꞌil vaꞌl niniman qꞌul iyol, nitxakbꞌaꞌ aas aꞌ inujul vaꞌl nital u Tioxh. 34 Tan aatz vaꞌl Tioxh vetchajon, yolbꞌal Tioxh nitaleꞌ. Utz aatz u Tioxh, tzꞌajel taqꞌax u Tioxhla Espiiritu niꞌaneꞌ. 35 Aatz u Tata, tiira tii tiꞌ viKꞌaol. Ech kajay qꞌu kam vettaqꞌluka tiqꞌabꞌ.
36 Ech abꞌil vaꞌl niniman u Kꞌaola, saꞌatin tu u tiichajil kꞌatza bꞌenqꞌii bꞌensaj. Pek abꞌiste vaꞌl yeꞌ isaꞌ inimal u Kꞌaola, saꞌkojatin tu u tiichajil tu u bꞌenqꞌii bꞌensaj. Pek sakuꞌ vikꞌaꞌnal u Tioxh tiꞌ.— Texhtuꞌ.
4U taltu u bꞌaꞌnla chusbꞌal u Jesuus tu maꞌl u ixoj aa Samaaria
1 Uncheeꞌ, nichtal qꞌu fariseo tiꞌ u Jesuus ech tzaꞌ: —Aatz u Jesuus, nitoksa tereꞌn chusulibꞌ tiꞌ. Paalchu tek aanima nibꞌan vautisaar vatz u Xhan.— Chia. 2 Utz tabꞌi itziiul u Jesuus vaꞌl nichtalaxeꞌ tziꞌ. Kꞌuxh aal yitꞌ u Jesuus koj nichbꞌanon vautisaar aanima, pek qꞌul ichusulibꞌ nichbꞌanon. 3 Echixeꞌat eltekkꞌasuꞌl tikuenta Judea utz, bꞌen paj tikuenta Galilea. 4 Utz ministeer aalich ipaal tikuenta Samaaria. 5 Ech opon tu maꞌl u tenam tikuenta Samaaria, Sicaar ibꞌii. Aꞌ atichku tu u txꞌavaꞌ vaꞌl taqꞌ u Jacoob tu u Xhep koꞌxtene, vikꞌaol.+ 4:5 Choktaj u Geenesis 33.19.6 Utz atich maꞌl u julil aꞌ tziꞌ vaꞌl kꞌotax tikuenta u Jacoob. Ech kꞌujeꞌ u Jesuus sitziꞌ tan, maꞌtich ikool tu xaaom. Utz siꞌchtexhchaqꞌaan qꞌii.
7 Uncheeꞌ opon maꞌl u ixoj aa Samaaria; ex tiqꞌo taaꞌ. Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Aqꞌ bꞌioj vaaꞌ savukꞌa.— Texh te. 8 Tuul aatz qꞌul ichusulibꞌ, maꞌtich motx ibꞌen tu tenam tiꞌ en iloqꞌax echbꞌubꞌal.
9 Ech aatz u ixoj aa Samaaria, tal tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Kam tokeꞌ najaj avaaꞌ ve suukꞌa? Tan axh aa Judea. Utz in aa Samaaria. Utz aatz qꞌu aa Judea, yitꞌix iqꞌila tibꞌ tuchꞌ qꞌu aa Samaaria.— Texh te.+ 4:9 Choktaj u Esdras 4.1-5; u Nehemias 4.1-5.
10 Ech tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Nikojootzaji kam u oya nitaqꞌ u Tioxh utz, abꞌil vaꞌl nialon see aas: «Aqꞌ vaaꞌ.» Chia. Aal sajaj avaaꞌ te atziꞌ. Utz aal viꞌal aꞌ sataqꞌ see.— Texh te.
11 Utz tal u ixoj te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal ¿kam koj tuul siiqꞌov jeꞌul u aꞌ tan, sibꞌ bꞌennaj u jul tziꞌ? Utz ¿til siiqꞌov u viꞌal aꞌ naal majte tziꞌ? 12 Tan ¿tzꞌoj tzik paalchꞌaxh vatz u kukꞌuy kumam Jacoob vaꞌl aqꞌonka u julil aꞌ qe tzaꞌ? Tan aꞌ u julil aꞌ vaꞌl tiqꞌov taaꞌ tukꞌa tuchꞌ qꞌul ikꞌaol imeꞌal utz, tuchꞌ qꞌu tavan.— Texhtuꞌ.
13 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Abꞌil qꞌuꞌl suꞌukꞌan u aꞌ tzaꞌ, sakoꞌnpajtzaj itziꞌ. 14 Pek abꞌil vaꞌl suꞌukꞌan u aꞌ vaꞌl savaqꞌeꞌ, jatu tereꞌn koj satzaj itziꞌ. Tan echaꞌ iyuqꞌpu viꞌal aꞌ u tatin kꞌatza siꞌaneꞌ tan, tetz u tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj.— Texh te.+ 4:14 Aatz vatz qꞌu Israeel tiira techal u viꞌal aꞌ tan, bꞌaꞌnla aꞌ siatz, yitꞌeꞌch koj u molich aꞌ vaꞌl nimol tu jul. Choktaj u Jeremias 2.13-17; u Isaias 44.3.
15 Utz tal u ixoj te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, aqꞌ vetz u aꞌ naaleꞌ tziꞌ; ech yeꞌkan satzaj untziꞌ. Utz yeꞌkan suꞌlviqꞌo aꞌ tzaꞌ.— Texh te.
16 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Kuxh sikꞌle vavinaj, ech luꞌulaxh tzaꞌ.— Texh te.
17 Tzaqꞌbꞌu u ixoj utz, tal te ech tzaꞌ: —Yeꞌk unvinaj.— Texhtuꞌ.
Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Nojchit naaleꞌ aas: «Yeꞌk unvinaj.» Chaꞌaxh. 18 Tan oꞌvaꞌx avinaj atini. Utz aatz vamol cheel, yitꞌ avinaj koj. Ech inujul vaꞌl vetaallaꞌ tziꞌ.— Texh te.
19 Tal u ixoj te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, nojchit axh alol tetz u yolbꞌal Tioxh. 20 Pek saabꞌi tan, aatz qꞌu kukꞌuy kumam, motx toksa iqꞌii Tioxh tu u muunte tzaꞌ. Utz aatz ex, ex aa Judea taꞌxh soꞌokk iqꞌii u Tioxh tu Jerusaleen netaleꞌ.— Texh te.
21 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Ixoj, nima vaꞌl nivaleꞌ tzaꞌ. Tan toj nal uloj tiempo aas nikoꞌxh tu u muunte tzaꞌ utz, nikoꞌxh tu Jerusaleen soꞌokk iqꞌii u kuTat tu Amlika. 22 Tan aatz ex cheel, yeꞌ etootzaj abꞌil netoksa iqꞌii. Pek aatz oꞌ, qootzajle abꞌil niqoksa iqꞌii. Tan aꞌ niulku u chitpichil tu paav xeꞌ qꞌu aa Judea. 23 Utz ulyu texh u tiempo. Cheel tek vaꞌl soꞌoksal iqꞌii u kuTat tu Amlika tu qꞌu aanima qꞌuꞌl nojchit ayaꞌl ikꞌuꞌl tiꞌ. Utz saꞌxhtoksa iqꞌii tu taanima majte. Tan ech qꞌu aanima isaꞌ u kuTat; aꞌ isaꞌ siqꞌila isikꞌle tu taanima. 24 Tan tioxhla aanxel u Tioxh. Utz ministeer tu taanxelal u aanima satoksav iqꞌii majte; tinujul chit siꞌaneꞌ.— Texhtuꞌ.
25 Tal u ixoj te ech tzaꞌ: —Vootzajle saꞌchitꞌul u Cristo, viTxaaom u Tioxh. Ech aꞌ toj alon kajay qꞌu kam qe atziꞌ aas luꞌuli.— Texhtuꞌ.
26 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —In vaꞌl suꞌuli naaleꞌ tziꞌ, vaꞌl niyolon sauchꞌ cheel tzaꞌ.— Texh te.
27 Tuul opon qꞌul ichusulibꞌ u Jesuus. Utz motx sotz ikꞌuꞌl aas tila nichiyolon tuchꞌ maꞌl u ixoj. Loqꞌ yeꞌxhabꞌil maꞌj chꞌotin te aas: —¿Kam naabꞌi te utz, kam nayol tuchꞌ?— Texh koj.
28 Ech aatz u ixoj, taqꞌka vitxeꞌn. Bꞌen tu u tenam. Ex tal tu qꞌu aanima ech tzaꞌ: 29 —¡Niꞌextaj! Uloj etil maꞌl u vinaj. Tan maꞌxh motx tallu ve kam chit bꞌanel vaqꞌo. ¿Matz yitꞌ aꞌ viTxaaom u Tioxh?— Texhtuꞌ. 30 Ech motx kꞌasuꞌl aanima tu u tenam utz, ul kꞌatz u Jesuus. 31 Tuul aatz qꞌu chusulibꞌ, nichiꞌan yaꞌl u Jesuus ech tzaꞌ: —Chusul, txꞌaꞌn tekuꞌen.— Texh te. 32 Pek tal koꞌn u Jesuus te ech tzaꞌ: —Atil maꞌl vechbꞌubꞌal savechbꞌu aas yeꞌ etootzaj.— Texh te. 33 Utz motx tek tal qꞌu chusulibꞌ tibꞌilaj ech tzaꞌ: —¿Kamal iqꞌoli ul techbꞌubꞌal?— Texhtuꞌ.
34 Tal u Jesuus te: —Aatz u vechbꞌubꞌal, ayaꞌ vaꞌl sunbꞌan vitxumbꞌal vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin utz, suntzojpi u taqꞌon majte. 35 Nimotxetaleꞌ aas: «Kaavaꞌt ichꞌ topon u chokbꞌal triigo.» Cheꞌex. Pek nival sete sajinojbꞌenex viꞌ qꞌu chikobꞌeꞌm triigo etileꞌ. Qꞌanqꞌo tek tiloneꞌ tan, tzajya. Oponyu u tiempo chokbꞌal tetz.
36 Utz nikꞌul jaꞌmel iqꞌii u chokol tetz. Tan aatz vaꞌl niꞌaneꞌ, tetz atinchil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. Ech ela sachiꞌbꞌ u chikol tuchꞌ u chokol. 37 Utz ech sanojpu u yol vaꞌl nital ech tzaꞌ: «Paarten vaꞌl nichikoneꞌ utz, paarten vaꞌl nichokoneꞌ.» Chia. 38 Utz nojchituꞌ. Tan nunchajbꞌenex, echaꞌ tiꞌ en ichokax vatz chikobꞌeꞌm aas yitꞌ ex koj aqꞌonin. Pek paarten aqꞌonin. Saꞌtexhenechok vaꞌl paarten vetok tu tzaꞌl tiꞌ taqꞌonileꞌ.— Texhtuꞌ.
39 Uncheeꞌ sibꞌal qꞌu aa Samaaria motx niman u Jesuus tiꞌ viyol u ixoj vaꞌl tal ech tzaꞌ: —Maꞌxh tallu ve kajay chit qꞌu kam bꞌanel vaqꞌo.— Texhtuꞌ. 40 Ech opon qꞌu aa Samaaria kꞌatz u Jesuus. Utz motx ijaj bꞌaꞌnil te aas sakaaka bꞌitoj tzixeꞌ. Ech kaa chit kaꞌvaꞌl qꞌii. 41 Utz sibꞌal paj aanima niman u Jesuus tu viyol vaꞌl tala. 42 Utz nichtekmotxtal qꞌu aanima tu u ixoj ech tzaꞌ: —Yitꞌ taꞌn tekoꞌnkoxh sakunimav u Jesuus tiꞌ vayol aala. Tan vetqabꞌilaꞌ utz, vetmotxqootzajilaꞌ aas nojchit aꞌ u Chitol aanima tipaav tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Aꞌ viTxaaom u Tioxh.— Texhtuꞌ.
Vibꞌantu bꞌaꞌn u Jesuustu vikꞌaol maꞌl u qꞌesal sol
43 Uncheeꞌ aatz paal kaꞌvaꞌl qꞌii, elkꞌasuꞌl u Jesuus tu Samaaria utz, bꞌen tu Galilea. 44 Utz u Jesuus atkoꞌxh alon aas yeꞌkax oksal iqꞌii maꞌl alol tetz u yolbꞌal Tioxh titenam. 45 Pek bꞌen tu Galilea. Utz bꞌaꞌn ikꞌulax bꞌanaxi. Tan maꞌtich tiltu kajay qꞌu kam qꞌu aa Galilea qꞌuꞌl iꞌan u Jesuus tu u nimla qꞌii tu Jerusaleen. Tan antu atich opon qꞌu aa Galilea tziꞌ.
46 Uncheeꞌ opon paj u Jesuus tu Canaa tikuenta Galilea tu vaꞌl taqꞌvu bꞌens taꞌl uuva u aꞌ. Utz atich maꞌl u vinaj tziꞌ, qꞌesal isol u ijlenal. Yaꞌvich maꞌl ikꞌaol. 47 Ech tabꞌi u vinaj tziꞌ aas maꞌtich ikꞌasuꞌl u Jesuus tu Judea utz, atich tek tu Galilea. Ech ex ikꞌuleꞌ. Ijaj bꞌaꞌnil te aas sabꞌen tiꞌ; seꞌniꞌan bꞌaꞌn tu vikꞌaol. Tan siꞌchtexhkami.
48 Loqꞌ tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Saꞌkojnimanex aas yeꞌ koj netil qꞌu xheenya tuchꞌ qꞌu txaichil nunbꞌaneꞌ tziꞌ.— Texhtuꞌ.
49 Utz aatz u qꞌesal sol tan, tal ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, kuxh il vunkꞌaol tan, noj ikameꞌ.— Texh te.
50 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Kuxh il vakꞌaol tan, bꞌaꞌnte.— Texh te.
Aatz u vinaj, inima vaꞌl tal u Jesuus te utz, bꞌeni. 51 Ech ul kꞌulaxoj tu qꞌu taqꞌonom aas aalich tek ibꞌen tu tatibꞌal. Utz tal te ech tzaꞌ: —¡Bꞌaꞌntu vakꞌaol!— Texh te. 52 Uncheeꞌ ichꞌoti tek tu qꞌu taqꞌonom aas kam oora xeꞌt iꞌan bꞌaꞌn.
Utz alax te ech tzaꞌ: —Eeten kuꞌqꞌii ala 1 tzaa u xamal tiꞌ.— Texh te.
53 Utz el tek itxumbꞌal vitat u xiak tuul aas aꞌich u oora tziꞌ vaꞌl tal u Jesuus te: —Bꞌaꞌntu vakꞌaol.— Texh te. Ech inima u Jesuus u qꞌesal sol tuchꞌ ikꞌaol imeꞌal kajayil.
54 Uncheeꞌ aꞌ u kaꞌbꞌ txaichil iꞌan u Jesuus tziꞌ aas kꞌasuꞌl tu Judea utz, opon tikuenta Galilea.
5Vibꞌanax bꞌaꞌn tu maꞌl u vinaj numtzꞌinaj ichiꞌl
1 Xamtich tek tiꞌ qꞌu kam tzaꞌ, bꞌen u Jesuus tu Jerusaleen tu maꞌl u nimla qꞌii tetz qꞌu Israeel. 2 Utz atil maꞌl u molbꞌal aꞌ tu Jerusaleen, Betesda ibꞌii tu yolbꞌal hebreo. Najaꞌch u okebꞌalop tu u tenam vaꞌl Tokebꞌalop Karneꞌl. Utz atil oꞌvaꞌl piraal sitziꞌ u molbꞌal aꞌ. 3 Utz sibꞌal yaꞌv atich kꞌatza. At moy. Utz at koꞌx. Utz atia ichiꞌl numtzꞌinaj. [Nichmotxichꞌia iyikul u aꞌ tu u Tioxh. 4 Tan atkoꞌxh tuul nichtul maꞌl aanjel tziꞌ u aꞌ tziꞌ. Utz nichꞌuliyiku u aꞌ. Ech yak nichiꞌanka bꞌaꞌn u yaꞌv vaꞌl bꞌaxal nikoꞌp tu u aꞌ aas maꞌt iyikuleꞌ, kꞌuxh kam koꞌxh yaabꞌilil nichbꞌanon.]
5 Utz atich maꞌl u vinaj tziꞌ aas maꞌtich tel 38 yaꞌbꞌ tok iyaabꞌil. 6 Ilax tu u Jesuus aas xoklich tziꞌ. Utz tabꞌi aas sibꞌich tek tiempo tok viyaabꞌil. Ech iqꞌila tal te ech tzaꞌ: —¿Satz asaꞌa saꞌan bꞌaꞌn?— Texh te.
7 Tzaqꞌbꞌu u yaꞌv ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, yeꞌxhabꞌil niꞌaqꞌonkoꞌpꞌin tu aꞌ tziꞌ, aas niyikunsaleꞌ. Anal koꞌxh nixeꞌtunbꞌenaꞌ, tuul vaꞌlen bꞌaxal nikoꞌp sunvatz.— Texh te.
8 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Lakpen. Iqꞌo bꞌen u chelebꞌ eetz tziꞌ utz, xaan.— Texh te. 9 Ech tu koꞌxh unmuꞌkꞌul iꞌan bꞌaꞌn u vinaj. ¡Tiqꞌo kꞌasuꞌl u chelebꞌ tetz utz, xaan tekuꞌen! Utz tuich ilanbꞌal qꞌii iꞌana.
10 Ech aatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal, tal tu u vinaj vaꞌl maꞌtich iꞌantu bꞌaꞌn ech tzaꞌ: —Ilanbꞌal qꞌii atzaꞌ. Yeꞌk siꞌaneꞌ siiqꞌo bꞌen u chelebꞌ eetz tziꞌ.— Texh te.
11 Pek itzaqꞌbꞌe koꞌn ech tzaꞌ: —Aatz vaꞌl vetbꞌanon bꞌaꞌn ve, anat vetalon ve: «Iqꞌo bꞌen u chelebꞌ eetz tziꞌ utz, xaan.» Chia.— Texhtuꞌ.
12 Utz chꞌotil te ech tzaꞌ: —¿Abꞌil vaꞌl vetꞌalon see aas: «Iqꞌo u chelebꞌ eetz tziꞌ utz, xaan.» Chia?— Texh te. 13 Loqꞌ yeꞌich tootzaj u vinaj iꞌan bꞌaꞌn tziꞌ abꞌil vaꞌl bꞌanon bꞌaꞌn te. Tan aatz u Jesuus, maꞌtich ikꞌasuꞌl xoꞌl qꞌu aanima tziꞌ u aꞌ tziꞌ.
14 Uncheeꞌ xamtel tek tuul ilax u vinaj tu viqꞌanalil u totztioxh tu u Jesuus. Utz tal te ech tzaꞌ: —Abꞌi iileꞌ, vetaꞌanlu bꞌaꞌn. Pek paavinichtereꞌnaxh tan, noj akꞌul vaꞌt yaabꞌil paalchu viꞌ vaꞌl vetbꞌanonaxh tziꞌ.— Texh te. 15 Ech kꞌasuꞌl u vinaj, ex tal tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal aas u Jesuus vaꞌl bꞌanon bꞌaꞌn te. 16 Ech tiꞌ u kam tziꞌ, nichtekiꞌan ikꞌuꞌl qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tiꞌ u Jesuus aas siyatzꞌeꞌ tan, tu ilanbꞌal qꞌii iꞌan u kam tziꞌ.
17 Pek tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Ankoꞌxh nitaqꞌonin vunTat cheel. Utz nivaqꞌonin majte.— Texhtuꞌ.+ 5:17 Aatz vatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tu Israeel, bꞌenamen nitaqꞌ tiichajil u Tioxh utz, nitxꞌol inujul qꞌu aanima. Pek taꞌxh ilanku tiꞌ unjolol qꞌu taqꞌon siatz tu u jujvaꞌ qꞌii. Ech aꞌ vaꞌl niqꞌaavixsa ok u Jesuus siatz tzaꞌ.
18 Ech aatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel, aal chit tiira titzꞌa iyatzꞌaxeꞌ. Yitꞌ tiꞌ koꞌnkoxhtuꞌ aas nichiqel u ilanbꞌal qꞌii siatz, pek tiꞌ majte aas Tioxh iTat nichtaleꞌ. Nitaqꞌ bꞌens tibꞌ echaꞌ Tioxh.
U tijleꞌm u Jesuus aqꞌel tu u Tioxh
19 Uncheeꞌ tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete aas yeꞌxhkam maꞌj kam niꞌan u Kꞌaola sijunal. Pek aꞌ niꞌaneꞌ vaꞌl nitileꞌl kꞌatz viTat. Tan kajay vaꞌl niꞌan u Tata, niꞌan u Kꞌaola majte. 20 Tan tii u Tata tiꞌ u Kꞌaola. Utz nikꞌuch kajay qꞌu kam te qꞌuꞌl niꞌaneꞌ. Utz paalchu tereꞌn koꞌxh kam sikꞌuch te vatz qꞌu kam tzaꞌ. Ech satzꞌejx ekꞌuꞌl taqꞌo.
21 Tan aatz u Tata, niqꞌaavtitzꞌpixsa qꞌu kamnaj utz, nitaqꞌ vatz iqꞌii isaj. Utz echat u Kꞌaola majte. Utz sataqꞌ vatz iqꞌii isaj abꞌil sisaꞌa sataqꞌ vatz iqꞌii isaj sinacheꞌ. 22 Utz aatz u Tata, yeꞌxhabꞌil koꞌxh nitxꞌol inujul ipaav. Pek vettaqꞌluka tiqꞌabꞌ viKꞌaol vitxꞌolax inujul qꞌu kam. 23 Ech soꞌok iqꞌii u Kꞌaola tu kajay aanima, echaꞌ tok iqꞌii u Tata niꞌaneꞌ. Utz abꞌil vaꞌl yeꞌk soꞌoksan iqꞌii u Kꞌaola, aꞌ yeꞌ nitoksa iqꞌii u Tata atziꞌ vaꞌl vetchajon ul.
24 Niꞌxhtekꞌval sete aas saꞌatin tu u bꞌenqꞌii bꞌensaj abꞌil aꞌ niabꞌin qꞌul unyol tzaꞌ utz, ninima vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. Utz yitꞌ saꞌkojbꞌen tu u choobꞌal paav. Pek elyu vatz u kamchil utz, aqꞌaxyu itiichajil. 25 Niꞌxhtekꞌval sete, tul u tiempo utz, cheel texhtuꞌ aas saqꞌaavitzꞌpu qꞌu kamnaj taꞌxh satabꞌi viviꞌ viKꞌaol u Tioxh. 26 Utz aatz u Tata, nitaqꞌ jeꞌ itiichajil sijunal. Echat u Kꞌaola majte, aqꞌel tijleꞌm aas sataqꞌ jeꞌ itiichajil sijunal. 27 Utz aqꞌel tijleꞌm tiꞌ itxꞌolax inujul kam majte. Tan nojchit aꞌ viKꞌaol u Tioxh vaꞌl ulnaj xoꞌl qꞌu aanima. 28 Utz yeꞌ koꞌxh tzꞌejx ekꞌuꞌl tu qꞌu kam nivaleꞌ tzaꞌ. Tan toj nal uloj tiempo aas kajay qꞌu kamnaj atil tu jul satabꞌi viyol viKꞌaol u Tioxh. 29 Utz aatz qꞌuꞌl ijikomal iꞌana aas itzꞌliche, saqꞌaavitzꞌpi. Yak tu atinchil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. Pek aatz qꞌuꞌl yeꞌxtxoj motx iꞌana, saqꞌaavitzꞌpi. Loqꞌ yak tu u choobꞌal paav.+ 5:29 Choktaj u Danieel 12.1.30 Yeꞌxhkam nunbꞌan qꞌu kam sunjunal. Pek kam vaꞌl nital vunTat, ech itxꞌolax inujul qꞌu kam nunbꞌaneꞌ. Utz jikom vitxꞌolax inujul nunbꞌaneꞌ. Tan yitꞌ aꞌ koj nivitzꞌa toksal untxumbꞌal. Pek aꞌ nivitzꞌa ibꞌanax vitxumbꞌal vunTat vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. 31 Utz yeꞌxhkam nivoksa jeꞌ unqꞌii tiꞌ vaꞌl nunbꞌaneꞌ. Tan oj ech sunbꞌaneꞌ, saꞌkojnimalin tziꞌ. 32 Pek atil maꞌl nioksan unqꞌii. Utz vootzajle aas inujul vaꞌl nital viꞌ. 33 Aatz ex, echaj bꞌen echaj xeꞌ u Xhan tiꞌ ichꞌotil te aas abꞌil in. Utz tal vinujul sete. 34 Loqꞌ yitꞌ aꞌ koj nivoksa tetz abꞌil in nital qꞌu aanima. Pek aꞌ unsaꞌ sachitpꞌex tu qꞌul epaav kꞌuxh nival u kam tzaꞌ.
35 Tan aatz u Xhan, echaꞌ maꞌl txijtxubꞌal nichtoyveꞌ utz, nichitxijtxuneꞌ. Utz ebꞌan koꞌxh ok aas txuqꞌtxun maꞌl tiempo ex kꞌatza tu vitxijtxuneꞌ. 36 Pek atil kam nikꞌuch tinujul aas abꞌil in; paalchu viꞌ vaꞌl tal u Xhan. Utz ayaꞌ qꞌu txaichil qꞌuꞌl taqꞌ vunTat ve aas sunbꞌaneꞌ. Aꞌ qꞌuꞌl nikꞌucheꞌ aas nojchit vunTat vetchajonkꞌasuꞌlin.
37 Utz aatz vunTat majte vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin, aꞌ nialon abꞌil in, kꞌuxh yeꞌxhkam netileꞌ etabꞌi. 38 Yeꞌk viyolbꞌal vunTat sekꞌatza tan, yeꞌ nenima vaꞌl vetichajuꞌl. 39 Nixhepichꞌu u Yolbꞌal Tioxh vaꞌl tzꞌibꞌamalka. Tan aꞌ netal echabꞌat u tiichajil tetz bꞌenqꞌii bꞌensaj tuul. Bꞌaꞌn. Loqꞌ aꞌ niyolonku u Yolbꞌal Tioxh viꞌ majte. Nitaleꞌ abꞌil in. 40 Pek aatz ex, yeꞌsaꞌ okchil sunkꞌatza tiꞌ etok tu atinchil kꞌatz Tioxh utz, aal in aqꞌol tetz u atinchil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj.
41 Aatz in, yeꞌxhkam nunkꞌul qꞌu tokebꞌal qꞌii qꞌuꞌl aanima koꞌn saꞌalon viꞌ. 42 Tan vootzajlex aas yitꞌ tzꞌejel koj etaanima tiꞌ Tioxh. 43 Yeꞌ nekꞌulin utz, aal tibꞌii vunTat vetꞌulkꞌin. Pek sekꞌuleꞌ atziꞌ aas nikojtul vaꞌte aas tibꞌii atkoꞌxh suꞌulka. 44 Loqꞌ yeꞌxhkaniꞌch enimataꞌ tan, naqꞌbꞌinajex tiꞌ etoksat jeꞌ eqꞌii sevatzaj. Pek aꞌ yeꞌ nechok u tokebꞌal qꞌii vaꞌl nikꞌasuꞌl xeꞌ u Tioxh vaꞌl taꞌxh maꞌl. 45 Utz etitzꞌachi aas nunxochꞌex vatz vunTat. Tan atil nal xochol etetz. Ayaꞌ u Moisees vaꞌl taꞌxh kꞌujlel ekꞌuꞌl tiꞌ.+ 5:45 Choktaj u Deuteronoomio 18.15, 18; 31.26-27.46 Tan noj koj chit nenima u Moisees, senimaꞌin majte koj atziꞌ. Tan viꞌ itzꞌibꞌavka qꞌu kam. 47 Pek untzꞌoj yeꞌ nenima qꞌuꞌl tzꞌibꞌamalka taqꞌo, ¿aꞌ chixh senima vunyolbꞌal?— Texhtuꞌ.
6U txaichil iꞌan u Jesuustiꞌ itxꞌaꞌnsal 5,000 aanima
1 Uncheeꞌ aatz xamtich tek tiꞌ qꞌu kam tziꞌ, bꞌen u Jesuus sala bꞌen u choo tu Galilea, vaꞌl Tibeerias. 2 Utz mam tenam xamich tiꞌ tan, nichtil qꞌu txaichil tiꞌ ibꞌaꞌnixsal qꞌu yaꞌv. 3 Ech bꞌenjeꞌ u Jesuus viꞌ maꞌl u muunte. Kꞌujeꞌ tziꞌ tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ. 4 Utz nichtekinajabꞌ vinimla qꞌii qꞌu Israeel, tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto.
5 Ech sajin paal u Jesuus utz, til u mam tenam xamich tiꞌ. Tal tek tu u Felipe ech tzaꞌ: —¿Til sakuloqꞌvu kaxhlaan txꞌix ech seechbꞌun qꞌu aanima tziꞌ?— Texh te. 6 Loqꞌ provaal koꞌn iꞌan te kꞌuxh tal u kam ech tziꞌ. Ech satileꞌ kam bꞌioj satal u Felipe tiꞌ. Tan atich tek kꞌuꞌl kam vaꞌl siꞌaneꞌ.
7 Tzaqꞌbꞌel tu u Felipe ech tzaꞌ: —Saꞌkojtakꞌa 200 jaꞌmel aqꞌonibꞌal qꞌii tziꞌ aas sakuloqꞌ kaxhlaan txꞌix tiꞌ. Saꞌkojtakꞌa kꞌuxh bꞌioj koꞌxh tetz qꞌu aanima satechbꞌu sijununil tziꞌ.— Texhtuꞌ.
8 Ech aatz maꞌl tu qꞌu chusulibꞌ vaꞌl Lixh ibꞌii, vitzaꞌqꞌ u Xhim, vaꞌl Luꞌ majte, tal tu u Jesuus ech tzaꞌ: 9 —Atil maꞌl u xiak tzaꞌ aas atil oꞌvaꞌl kaxhlaan txꞌix sebada tzixeꞌ, tuchꞌ kaꞌvaꞌt txay. Loqꞌ kam koj sayolonku vantziꞌ tziꞌ. Saꞌkojtakꞌa tetz sibꞌal aanima.— Texhtuꞌ.
10 Pek tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Altaj ikꞌujeꞌ qꞌu aanima vatz txꞌavaꞌ tziꞌ.— Texhtuꞌ. Tan vaꞌlich chꞌim latziꞌ. Ech motx ikꞌujeꞌ kuꞌ qꞌu aanima. Utz kamal 5,000 ixaaneꞌ, taꞌxh qꞌu vinaj. 11 Ech itxaytu qꞌu kaxhlaan txꞌix u Jesuus. Ikꞌamabꞌe Tioxh tiꞌ. Utz ijatx paal vatz qꞌul ichusulibꞌ. Aatz qꞌu chusulibꞌ, ijatx tek paal vatz qꞌu aanima qꞌuꞌl kꞌujliche. Echat koꞌxh iꞌan u Jesuus tu qꞌu txay majte. Ijatxa jankꞌal isaꞌ qꞌu aanima sijununil.
12 Uncheeꞌ aatz maꞌtich tek motx inoo qꞌu aanima, tal u Jesuus tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Moltaj qꞌu echbꞌubꞌal chananya tziꞌ, ech yeꞌk sabꞌuchli.— Texhtuꞌ. 13 Ech motx imol qꞌu chan utz, kabꞌlaat txakatx inoosa. Aꞌ vichan u oꞌvaꞌl kaxhlaan txꞌix sebada vaꞌl motx techbꞌu.
14 Aatz tek qꞌu aanima qꞌuꞌl ilon u txaichil iꞌan u Jesuus tziꞌ, motx tal ech tzaꞌ: —¡Nojla aꞌ u alol tetz u yolbꞌal Tioxh atziꞌ vaꞌl saꞌnalchitꞌul tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ!— Texhtuꞌ.+ 6:14 Choktaj u Deuteronoomio 18.15, 18.
15 Pek paal itxumbꞌal u Jesuus tuul aas taꞌxh siꞌchuliqꞌoloj bꞌen tu qꞌu aanima. Utz satoksas ijlenalil nichmotxtaleꞌ. Ech qꞌaavbꞌen viꞌ u muunte sijunal.+ 6:15 Aꞌich sikꞌuꞌl qꞌu Israeel aas ijlenalil tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ ul iꞌan viTxaaom u Tioxh, u Cristo. Echtzixeꞌt siꞌchtoksas ijlenalil u Jesuus.
Vixaan u Jesuus viꞌ u aꞌ
16 Uncheeꞌ aatz tek nichisotz saj, bꞌen qꞌul ichusulibꞌ u Jesuus tziꞌ choo.+ 6:16 Aatz u yol “choo” nital tzaꞌ, aꞌ nital vaꞌl “Mar de Galilea” ibꞌii tu kastiya. Loqꞌ yitꞌ nojla mar koj; atzꞌamil aꞌ koj atil tuul.17 Utz motx okbꞌen tu maꞌl u jukubꞌ. Paalbꞌen viꞌ u choo. Aalich ibꞌen tu Capernauum, tuul ukenich tekuꞌen. Utz yeꞌsajich topon u Jesuus tixoꞌl. 18 Ech vaꞌlich ipilqꞌaꞌtxan u choo tu maꞌl u mam kajiqꞌ nichipaaleꞌ. 19 Utz motx til u Jesuus aas maꞌtich ixaan okoꞌp viꞌ u choo. Kamal maꞌt tel oꞌvaꞌl oj vaajil kiloometro tokoꞌp. Nichixaan u Jesuus viꞌ u aꞌ. Aalich topon kꞌatz u jukubꞌ. Ech motx chit xoꞌvi.
20 Pek tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —In atziꞌ. Yeꞌ koꞌxh xoꞌvex.— Texh te. 21 Aatz tek qꞌu chusulibꞌ, ayaꞌl chit ikꞌuꞌl ikꞌul u Jesuus sikꞌatza tu u jukubꞌ. Ech yakich opon tu u txꞌavaꞌ vaꞌl yakichka.
Vichokax u Jesuus tu qꞌu aanima
22 Uncheeꞌ tu tek vaꞌt qꞌii tuul, at bꞌenku tu qꞌu aanima qꞌuꞌl atichka tunpaqꞌit itziꞌaj u choo, aas maꞌl koꞌn jukubꞌ atich tziꞌ. Utz yeꞌt okbꞌen u Jesuus tuul. Pek taꞌxh motx til tokbꞌen qꞌu chusulibꞌ. 23 Utz atich unjot aanima opon tziꞌ tuchꞌ ijukubꞌ; tu Tibeerias kꞌaskuꞌl. Opon tu vaꞌl txꞌaꞌlik u kaxhlaan txꞌix, vaꞌl ikꞌama Tioxh u kuBꞌaal Jesuus tiꞌ. 24 Pek til qꞌu aanima aas yeꞌkich u Jesuus tziꞌ; nikoꞌxh qꞌul ichusulibꞌ. Ech motx tek okbꞌen tu qꞌu jukubꞌ utz, bꞌen tu Capernauum tiꞌ en ichokax u Jesuus.
U taltu u Jesuus aas yeꞌxhkam siyaꞌta qꞌu aanima nitok tiꞌ
25 Aatz motx ichabꞌat sala bꞌen u choo, motx tal te ech tzaꞌ: —Chusul, ¿jatut ulaxh tzaꞌ?— Texh te.
26 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal te ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete, kꞌuxh nechokꞌin, yitꞌ tiꞌ koj u txaichil unbꞌana, pek tiꞌ u kaxhlaan txꞌix etxꞌaꞌa utz, inoosaꞌex. 27 Ech aqꞌoninojex, loqꞌ yitꞌ tiꞌ koꞌnkoxh u echbꞌubꞌal vaꞌl nikoꞌnipaaleꞌ. Pek aqꞌoninojex tiꞌ u echbꞌubꞌal vaꞌl bꞌenqꞌii bꞌensaj tatineꞌ. Ayaꞌ vaꞌl sataqꞌ sete u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima. Tan aꞌ vaꞌl aqꞌel tijleꞌm tu u Tioxh, u kuTat.— Texhtuꞌ.
28 Motx tek tal qꞌu aanima te ech tzaꞌ: —¿Kam sakubꞌaneꞌ uncheeꞌ, ech sakubꞌan oꞌ bꞌanol tetz qꞌu kam isaꞌ u Tioxh?— Texhtuꞌ.
29 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus, tal te ech tzaꞌ: —Aꞌ u kam isaꞌ u Tioxh aas senima vaꞌl vetichajuꞌl.— Texh te.
30 Motx tal te ech tzaꞌ: —¿Kam maꞌj xheenya sakꞌuch sukuvatz uncheeꞌ, ech saqileꞌ utz, sakunimaꞌaxh? Saqileꞌ kam chit qꞌuꞌl naꞌaneꞌ. 31 Tan aatz qꞌu kukꞌuy kumam, motx techbꞌu u echbꞌubꞌal manaa tu u tzaji txꞌavaꞌ. Echaꞌ u yol tzꞌibꞌamalka aas: «Kaxhlaan txꞌix tu Amlika taqꞌs techbꞌubꞌal.» Chia.— Texhtuꞌ.+ 6:31 Choktaj u Eexodo 16.4-15; u Salmos 78.24.
32 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete aas aꞌ koj u nojla kaxhlaan txꞌix tu Amlika vaꞌl taqꞌ u Moisees sete. Tan vunTat niaqꞌon u nojla kaxhlaan txꞌix vaꞌl tu Amlika vetkuꞌkuꞌl. 33 Tan aatz u kaxhlaan txꞌix vaꞌl nitaqꞌ u Tioxh, ayaꞌ vaꞌl kuꞌl tu Amlika. Nitaqꞌ itiichajil qꞌu aanima vatz Tioxh.— Texhtuꞌ.
34 Alax te ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, aqꞌ u kaxhlaan txꞌix qe bꞌenamen tziꞌ.— Texh te.
35 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —In u kaxhlaan txꞌix tetz tiichajil vatz Tioxh. Ech abꞌil vaꞌl suꞌul sunkꞌatza, jatu koj savaꞌyi. Utz jatu koj satzaj itziꞌ vaꞌl sanimanin. 36 Pek vetvallu sete aas kꞌuxh vetetillin, yeꞌ nenimaneꞌ. 37 Tan jatvaꞌl qꞌu aanima nitaqꞌ vunTat ve, saul sunkꞌatza. Utz abꞌil vaꞌl nitul sunkꞌatza saꞌkojvaqꞌka eloꞌp echil tziꞌ. 38 Tan yitꞌ untxumbꞌal koj ul unbꞌaneꞌ kꞌuxh vetkuꞌlin tu Amlika. Pek aꞌ ul unbꞌan vitxumbꞌal vaꞌl vetchajonin. 39 Utz aꞌ vitxumbꞌal vunTat vaꞌl vetchajonin aas jatvaꞌl qꞌu niman vetz sataqꞌ ve, jatu koj suntzꞌej maꞌj te. Pek saqꞌaavitzꞌpixsa xoꞌl qꞌu kamnaj tu u motxebꞌal qꞌii saj. 40 Aꞌ paj vitxumbꞌal u chajol vetz aas saꞌatin itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj kajay qꞌu aanima qꞌuꞌl sailon u Kꞌaola utz, sinima. Ech saitzꞌpixsal jeꞌ xoꞌl qꞌu kamnaj tu u motxebꞌal qꞌii saj.— Texhtuꞌ.
41 Ech chiꞌon taanima qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel, tiꞌ u Jesuus. Nichtekmotxiyol vaꞌl tal u Jesuus aas: —In u echbꞌubꞌal vaꞌl vetkuꞌl tu Amlika.— Texhtuꞌ. 42 Utz nichtekmotxtal qꞌu qꞌesala ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik aꞌ u Jesuus tziꞌ vikꞌaol u Xhep? Tan qootzajle vitat tuchꞌ vinan atziꞌ. Pek kam tek tok nitaleꞌ aas: «Aꞌ vetkuꞌkuꞌlin tu Amlika.» Chia.— Texhtuꞌ.
43 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Yeꞌ koꞌxh chiꞌon etaanima viꞌ tuul neyolin sevatzaj. 44 Tan yeꞌxhabꞌil koꞌxh maꞌj suꞌul sunkꞌatza oj yitꞌ aꞌ koj saiqꞌon ul vunTat vaꞌl vetchajonin. Ech saqꞌaavitzꞌpu vaqꞌo xoꞌl qꞌu kamnaj tu u motxebꞌal qꞌii. 45 Tan tzꞌibꞌamalka tu qꞌu alol tetz u Yolbꞌal Tioxh aas: «Kajay aanima sachusax tu u Tioxh.» Chia.+ 6:45 Choktaj u Isaias 54.13. Ech tokeꞌ kajay qꞌuꞌl niabꞌin vunTat utz, nichabꞌa el tetz kꞌatza, nitul sunkꞌatza. 46 Loqꞌ yitꞌ tiꞌ koj aas abꞌil maꞌj ilonnaj tetz vunTat. Tan taꞌxh in ilonnaj tetz; in vetkꞌasuꞌlin tzixeꞌ. 47 Ech niꞌxhtekꞌval sete aas abꞌil vaꞌl ninimanin, atil itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. 48 Tan in u kaxhlaan txꞌix tetz tiichajil vatz u Tioxh. 49 Aatz qꞌul ekꞌuy emam, techbꞌu u echbꞌubꞌal vaꞌl manaa tu u tzꞌinlich tzaji txꞌavaꞌ utz, motx koꞌn kami. 50 Pek in u nojla kaxhlaan txꞌix vaꞌl nojchit vetkuꞌlin tu Amlika. Utz abꞌil vaꞌl satechbꞌu tetz yitꞌ saꞌkojkami. 51 In vaꞌl vetkuꞌlin tu Amlika. Utz nivaqꞌ tiichajil bꞌenamen. Utz abꞌil maꞌj saechbꞌun u echbꞌubꞌal tzaꞌ, saꞌatin itiichajil bꞌenamen. Tan aatz u echbꞌubꞌal savaqꞌeꞌ, ayaꞌ vunchiꞌl. Aꞌ vaꞌl savaqꞌ tiꞌ vitiichajil qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ.— Texhtuꞌ.
52 Ech xeꞌt motx iyol qꞌu qꞌesala sivatzaj ech tzaꞌ: —¿Kam tok nital vaꞌl tziꞌ sataqꞌ vichiꞌl qe, saqechbꞌu nital tzik?— Texhtuꞌ.
53 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete aas yeꞌk etiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj oj yeꞌk setechbꞌu vichiꞌl u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima utz, oj yeꞌk setukꞌa vikajal. 54 Tan atil itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj vaꞌl niechbꞌun vunchiꞌl utz, niukꞌan vunkajal. Utz saqꞌaavvitzꞌpixsa xoꞌl qꞌu kamnaj tu u motxebꞌal qꞌii. 55 Tan nojla echbꞌubꞌal vunchiꞌl utz, nojla ukꞌam aꞌ vunkajal. 56 Abꞌil vaꞌl niechbꞌun vunchiꞌl utz, niukꞌan vunkajal, tiira atil sunkꞌatza atziꞌ. Utz atilin kꞌatza majte. 57 Aꞌ vetchajonin vunTat vaꞌl bꞌenqꞌii bꞌensaj tatineꞌ. Utz tiqꞌaqꞌal atilin. Echat vaꞌl seechbꞌun vunchiꞌl majte, unqꞌaqꞌal kuꞌen saitzꞌeꞌ sunkꞌatza. 58 Aatz u nojla echbꞌubꞌal vaꞌl vetkuꞌl tu Amlika, yitꞌ ela koj tuchꞌ u manaa vaꞌl techbꞌu qꞌul ekꞌuy emam. Utz motx kuꞌen kami. Pek abꞌil seechbꞌun u echbꞌubꞌal tzaꞌ, saꞌatin itiichajil bꞌenqꞌii bꞌensaj.— Texhtuꞌ.
59 Aatz qꞌu kam tzaꞌ, aꞌ talvu Jesuus tu u atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar aas nichichusun tu Capernauum.
Yol tetz tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj qꞌul iyol u Jesuus
60 Ech aatz tabꞌi u yol qꞌu niman tetz tziꞌ, sibꞌal motx alon ech tzaꞌ: —Tii tek qꞌu yol atziꞌ. ¿Abꞌil sakanon tiqꞌoleꞌ?— Texhtuꞌ.
61 Ech paal itxumbꞌal u Jesuus tuul aas nichiyolaxeꞌ. Ech tal te tzaꞌ: —¿Nisotz ekꞌul tu qꞌu kam tziꞌ tzik? 62 Pek ¿kam tek setaleꞌ aas setil ibꞌenjeꞌ u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima tu vaꞌl atichnalku bꞌaxa? 63 Tan u qaanxelal vaꞌl niaqꞌon u tiichajil kꞌatz u Tioxh. Aatz u chiꞌl tan, sakoꞌnyaꞌi. Pek aatz qꞌu yol qꞌuꞌl nival sete tzaꞌ tan, itzꞌlich yol tetz aanxelal utz, tetz tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. 64 Pek atil unjolol sete aas yeꞌ ninimaneꞌ.— Texhtuꞌ. Tan tootzajich u Jesuus tixeꞌtebꞌal abꞌil qꞌuꞌl yeꞌ nichmotxniman. Utz tootzajle abꞌil vaꞌl saoksan tiqꞌabꞌ qꞌu txayol.
65 Utz tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Echixeꞌat alel sete vaqꞌo aas yeꞌxhabꞌil koꞌxh maꞌj suꞌul sunkꞌatza oj yitꞌ vunTat saoksan sikꞌuꞌl.— Texhtuꞌ.
66 Ech sibꞌal qꞌuꞌl nichniman, motx tek elka aas tabꞌi qꞌu kam tziꞌ. Yeꞌt xambꞌu veꞌt tiꞌ. 67 Utz tal tek u Jesuus tu kabꞌlaal qꞌu chusulibꞌ ech tzaꞌ: —¿Satz esaꞌa sabꞌenex majte?— Texh te.
68 Tzaqꞌbꞌel tu u Xhim, vaꞌl Luꞌ majte. Tal te ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, ¿abꞌil iꞌ seꞌenkꞌoꞌ? Tan taꞌxh maꞌl axh aas tetz tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj qꞌul ayol. 69 Utz vetkunimalaꞌ. Qootzajle aas axh viTxaaom u Tioxh, viKꞌaol u Tioxh vaꞌl bꞌenqꞌii bꞌensaj tatineꞌ.— Texh te.
70 Uncheeꞌ tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —In vettxaaonex kabꞌlaal ex tziꞌ. Loqꞌ atil maꞌl sete atil u txꞌiꞌliꞌinaj kꞌatza.— Texhtuꞌ. 71 Loqꞌ aꞌ nichtaleꞌ u Judas aa Cariote, vikꞌaol u Xhim. Tan aꞌ vaꞌl siꞌchoksan tiqꞌabꞌ qꞌu txayol kꞌuxh antich tixoꞌl kabꞌlaal qꞌu chusulibꞌ.
7Vibꞌen u Jesuus tu maꞌlu nimla qꞌii tiꞌ Qꞌu Pel Pach
1 Uncheeꞌ xamtich tek tiꞌ qꞌu kam tzaꞌ, taꞌxh nichpaalku u Jesuus tikuenta Galilea. Yeꞌ nichisaꞌa bꞌenchil tu Judea tan, nichiꞌan ikꞌuꞌl qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tu Israeel tiꞌ. 2 Utz nichtekinajabꞌ vinimla qꞌii qꞌu Israeel tetz Qꞌu Pel Pach.+ 7:2 Aatz u yol “nimla qꞌii tetz Qꞌu Pel Pach” niqaleꞌ tzaꞌ, ayaꞌ u “fiesta de los Tabernáculos” nital tu kastiya. Choktaj u Leviitico 23.33-43; u Deuteronoomio 16.13.3 Utz alax tu u Jesuus tu qꞌul itzaꞌqꞌ ech tzaꞌ: —Elenbꞌen tzaꞌ. Kuxh tu Judea. Ech satil qꞌu niman eetz qꞌu kam naꞌaneꞌ. 4 Tan yeꞌxhabꞌil maꞌj nibꞌanon aas tu tzꞌitzꞌoꞌn koꞌn siꞌanvu qꞌu mamaj kam oj aꞌ isaꞌ sapax itziiul. Pek kꞌuch tu kajay qꞌu aanima tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ qꞌu kam naꞌaneꞌ.— Texh te. 5 Tan nikoꞌxh qꞌul itzaꞌqꞌ nichkojniman.
6 Uncheeꞌ tal tek u Jesuus te ech tzaꞌ: —Yeꞌsaj topon u tiempo vaꞌl qꞌatel tiꞌ aas ech sunbꞌaneꞌ. Pek aatz ex tan, bꞌenamen koꞌxh atil etiempo utz, saveeti kam sebꞌaneꞌ. 7 Tan yeꞌxhkam nichiꞌkꞌulaꞌex qꞌu aanima tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek nichiꞌkꞌulaꞌin. Tan nival te aas yeꞌxtxoj qꞌul ibꞌanoneꞌ. 8 Ech bꞌenojex tu u nimla qꞌii tziꞌ. Pek aatz in, yeꞌsaj sabꞌenin. Tan yeꞌsaj topon u tiempo qꞌatel tiꞌ.— Texhtuꞌ. 9 Utz ech chit iꞌana vaꞌl tala, kaaka tu Galilea.
10 Pek aatz maꞌtich ibꞌen qꞌul itzaꞌqꞌ tu u nimla qꞌii tu Jerusaleen, bꞌen tek u Jesuus majte. Loqꞌ yeꞌt pax itziiul. Ijutzi koꞌn bꞌenchil. 11 Utz nichichokax tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tu u nimla qꞌii. Nichmotxtal ech tzaꞌ: —¿Keꞌch vaꞌl atziꞌ?— Chia.
12 Utz kaanaich iyolax xoꞌl u mam tenam. Atia nichalon: —Bꞌaꞌn.— Chu tiꞌ. Utz at nichalon majte: —Yeꞌka, yitꞌ bꞌaꞌn koj. Tan niteesa qꞌu aanima tu bꞌey.— Chia. 13 Pek yeꞌxhabꞌil maꞌj nichalon eluꞌl inujul vatzsaj. Tan nichixoꞌva qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal.
14 Pek opon u Jesuus tu viqꞌanalil u totztioxh aꞌ chit inikꞌat u nimla qꞌii. Utz xeꞌt ichusuneꞌ. 15 Utz motx tzꞌejx ikꞌuꞌl qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal taqꞌo. Nichtal tiꞌ ech tzaꞌ: —¿Kam tek ech tootzajit sibꞌal kam vaꞌl tziꞌ utz, yeꞌt ichus uꞌ?— Chia.
16 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Aatz u chusbꞌal nivaqꞌeꞌ tzaꞌ, yitꞌ vetz koj. Pek tetz vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. 17 Ech oj abꞌil maꞌj nojchit nitachva ibꞌanax vitxumbꞌal u Tioxh, toj paaloj itxumbꞌal tuul atziꞌ tetz tzik Tioxh u chusbꞌal nivaqꞌeꞌ tzaꞌ, oj vetz koꞌxh sunjunal. 18 Tan abꞌil aꞌ anat koꞌxh niyolonku jeꞌ tiꞌ, aꞌ isaꞌ soꞌok iqꞌii. Pek abꞌil vaꞌl aꞌ nioksan iqꞌii vaꞌl vetchajon ul, aꞌ vaꞌl inujul nitaleꞌ atziꞌ. Utz yeꞌk subꞌuꞌm kꞌatza. 19 Utz aqꞌel u oꞌtla mantaar sete tu u Moisees. Pek nikoꞌxh maꞌj sete niniman u mantaar tziꞌ tan, nebꞌan ekꞌuꞌl tiꞌ unyatzꞌpeꞌ.— Texhtuꞌ.
20 Tzaqꞌbꞌu qꞌu mam tenam ech tal tzaꞌ: —Txꞌiꞌliꞌinaj atil sakꞌatza tan, yeꞌxhabꞌil niitzꞌan ayatzꞌpeꞌ.— Texhtuꞌ.
21 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal ech tzaꞌ: —Maꞌl koꞌxh txaichil vetunbꞌan sevatz utz, niꞌxhitzꞌejx ekꞌuꞌl taqꞌo.+ 7:21 Aatz u txaichil nital u Jesuus tzaꞌ, ayaꞌ vibꞌantu bꞌaꞌn tu u vinaj vaꞌl numtzꞌinajich ichiꞌl. Choktaj u Xhan tzaꞌ 5.1-16.22 Netzokꞌeꞌl bꞌiil ichiꞌl qꞌu talaj xiak kꞌuxh tu ilanbꞌal qꞌii tan, u Moisees aqꞌon u mantaar sete tiꞌ itzokꞌax el bꞌiil chiꞌl. Pek yitꞌ tiꞌ koj aas chee koꞌn kꞌuꞌl u Moisees, pek ikꞌul koꞌn tetz kꞌatz qꞌul ekꞌuy emam.+ 7:22 Choktaj u Leviitico 12.3; u Geenesis 17.10.23 Echaꞌ nebꞌaneꞌ, kꞌuxh tu ilanbꞌal qꞌii, netzokꞌeꞌl bꞌiil chiꞌl. Tan aꞌ nexoꞌva iqelax vimantaar u Moisees tiꞌ itzokꞌax el bꞌiil chiꞌl. Nebꞌaneꞌ kꞌuxh tu ilanbꞌal qꞌii. Pek ¿kantuꞌ uncheeꞌ nilakp eviꞌ viꞌ tan, unbꞌaꞌnixsa maꞌl u vinaj tu u ilanbꞌal qꞌii? 24 Yeꞌ koꞌxh etal yeꞌxtxoj tiꞌ qꞌu kam tu koꞌxh vesajitaꞌ. Pek tuchꞌ chit ijikomal utz, tinujul setil qꞌu kam.— Texhtuꞌ.
U taltu u Jesuus aas chajel kuꞌen
25 Ech nichtal unjolol qꞌu aa Jerusaleen tiꞌ ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik aꞌ vaꞌl nichokleꞌ tziꞌ, sayatzꞌaxi? 26 Pek sajitaj etileꞌ. Vatz tenam niyoloneꞌ utz, yeꞌxhkam maꞌj nitalax te. ¿Matz vetchittootzajil qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal bꞌaꞌnil aas nojchit aꞌ viTxaaom u Tioxh? 27 Tan qootzajle atziꞌ til aanimail. Pek aatz luꞌul u nojla iTxaaom u Tioxh, yeꞌxhabꞌil koꞌxh soꞌootzajin til sakꞌaskuꞌl.— Texhtuꞌ.
28 Nichichusun u Jesuus tu viqꞌanalil u totztioxh. Utz jeꞌ iviꞌ tu yol tal ech tzaꞌ: —Aatz ex, etootzajin utz, etootzaj til atilkꞌin. Utz maꞌkoꞌnkoxhtaqꞌen vul sunjunal. Pek yeꞌ etootzaj vaꞌl vetchajonin. Ayaꞌ vinujul. 29 Pek ech koj in tan, vootzajle. Aꞌ vetkꞌaskuꞌlin tzixeꞌ utz, aꞌ vetchajonin.— Texhtuꞌ.
30 Ech nichtekmotxiꞌan ikꞌuꞌl tiꞌ itxaypeꞌ. Loqꞌ yeꞌxhabꞌil maꞌj ok iqꞌabꞌ tiꞌ tan, yeꞌsaj topon u tiempo. 31 Utz sibꞌal aanima xoꞌl u mam tenam, motx niman. Utz nichtal ech tzaꞌ: —Aatz luꞌul viTxaaom u Tioxh, ¿paalchu paj qꞌu xheenya siꞌan vatz u vinaj tziꞌ tzik?— Texhtuꞌ.
Vibꞌantu ikꞌuꞌl qꞌu fariseotiꞌ itxayax u Jesuus
32 Uncheeꞌ tabꞌi qꞌu fariseo aas nichiyolon u mam tenam tiꞌ u Jesuus. Ech motx tek ichaj bꞌen txayol tetz u Jesuus. Ant imol qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh iꞌana.
33 Utz tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Saꞌatin bꞌiit tiempo in texoꞌl, ech nal saqꞌaavbꞌenin xeꞌ vaꞌl vetchajonulin. 34 Utz saꞌnalechokꞌin. Loqꞌ saꞌkojechabꞌaꞌin. Tan saꞌkojveet etopon tu vaꞌl saꞌatinkꞌin.— Texhtuꞌ.
35 Uncheeꞌ tal tek qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel tibꞌilaj ech tzaꞌ: —¿Til seꞌenku vaꞌl tziꞌ nitaleꞌ aas yeꞌk sakuchabꞌa? Kamal sabꞌen xoꞌl qꞌu Israeel qꞌuꞌl paximal bꞌen tibꞌ xoꞌl griego. Utz ¿kamal sichus qꞌu griego? 36 ¿Kam tok vaꞌl vettala tziꞌ? aas: «Sechokꞌin utz, saꞌkojechabꞌaꞌin. Saꞌkojveet etopon tu vaꞌl saꞌatinkꞌin.» Chia.— Texhtuꞌ.
U tul u Tioxhla Espiiritukꞌatz qꞌuꞌl saniman u Jesuus
37 Uncheeꞌ aatz iꞌan tu u yaꞌtebꞌal qꞌii tetz u nimla qꞌii, vaꞌl tiira chiꞌbꞌebꞌal siatz, txakeꞌ u Jesuus utz, qetun taltu ech tzaꞌ: —Abꞌil nitzaj itziꞌ, ¡uloj sunkꞌatza utz, ukꞌaꞌoj!+ 7:37 Aatz tu u nimla qꞌii tziꞌ, jun qꞌii nichtiqꞌo opon aꞌ qꞌu aanima utz, ech nichiqoo kuꞌ u aꞌ u oksan yol vatz Tioxh vatz txꞌavaꞌ. Choktaj u Leviitico 23.36; u Nuumeros 29.35.38 Abꞌil ninimanin, ech siꞌaneꞌ vaꞌl nital u Yolbꞌal Tioxh aas: «Itzꞌlich nimaꞌ sayuqꞌpu tu taanima.» Chia.— Texhtuꞌ.+ 7:38 Choktaj u Ezequieel 47.1; u Zacarias 14.8.39 Utz aꞌ tal u Tioxhla Espiiritu vaꞌl sikꞌul qꞌuꞌl saniman aas tal ech tziꞌ. Tan yeꞌsajich tul u Tioxhla Espiiritu. Axhibꞌi yeꞌsajich titzꞌpixsal u Jesuus tikaꞌpaj utz, yeꞌsaj ibꞌenjeꞌ tu Amlika.
Visotz ikꞌuꞌl qꞌu aanima tiꞌ aastil chaj vetkꞌaskuꞌl u Jesuus
40 Uncheeꞌ aatz tek unjolol aanima xoꞌl u mam tenam, taꞌxh tabꞌi qꞌu yol tziꞌ, tal tek ech tzaꞌ: —Nojchit aꞌ u alol tetz u yolbꞌal Tioxh vaꞌl sauli atziꞌ.— Chia. 41 Utz at nichalon: —Aꞌ viTxaaom u Tioxh atziꞌ.— Chia. Pek at nichalon majte: —¿Aꞌ tzik sakꞌaskuꞌl viTxaaom u Tioxh tu Galilea? 42 Tan nital u Yolbꞌal Tioxh tzꞌibꞌamalka aas aꞌ sacheek vituꞌxh ixalam u Daviid tu tenam Beleen vaꞌl atichku u Daviid. Aꞌ sakꞌaskuꞌl viTxaaom u Tioxh tziꞌ.— Chia.+ 7:42 Choktaj u Samueel II 7.12-13; u Salmos 89.3-4; 132.11-12.43 Uncheeꞌ ok tek ixoꞌl qꞌu tenam tiꞌ u Jesuus. 44 Utz atich unjolol nichitzꞌan itxaypeꞌ. Loqꞌ yeꞌxhabꞌil ok iqꞌabꞌ tiꞌ.
Vitzꞌejx ikꞌuꞌl qꞌu txayol tetzu Jesuus tu viyol
45 Uncheeꞌ aatz qꞌuꞌl chajax tiꞌ itxaypeꞌ, qꞌaavopon xeꞌ qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh tuchꞌ qꞌu fariseo. Utz abꞌil te ech tzaꞌ: —¿Kantuꞌ yeꞌn etiqꞌo ul?— Texh teꞌleꞌ.
46 Tzaqꞌbꞌu qꞌuꞌl siꞌchtxayon ech tzaꞌ: —¡Yeꞌk maꞌj vinaj aas ech koj iyoloneꞌ u vinaj tziꞌ!— Texhtuꞌ.
47 Tzaqꞌbꞌu qꞌu fariseo ech tzaꞌ: —Utz ¿ant ex vetteesalex tu bꞌey tzik? 48 Tan ¿tzꞌoj tzik abꞌiste maꞌj qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal niniman, nikoꞌxh qꞌu fariseo? 49 Pek kam itxaꞌk qꞌu aanima qꞌuꞌl yeꞌ ootzajin tetz u mantaar. Kam tootzaj. ¡Kuꞌnaj tzꞌejbꞌal yol tiꞌ!— Texhtuꞌ.
50 Uncheeꞌ aatz maꞌl tu qꞌul imol, ayaꞌ u Nicodemo vaꞌl opon xeꞌ u Jesuus tu aqꞌbꞌal, tal ech tzaꞌ: 51 —Yeꞌxhkam nital u mantaar aas sakoꞌxhtxayax maꞌj aanima oj yeꞌsajen ichꞌotil itziꞌ utz, satootzaji kam maꞌt iꞌantaꞌ.— Texhtuꞌ.
52 Tzaqꞌbꞌeli. Alax te ech tzaꞌ: —¿Kamal axh aa Galilea? Pek ¡chok inujul iileꞌ utz, siileꞌ aas yeꞌk maꞌj alol tetz u yolbꞌal Tioxh cheenaj koj tziꞌ!— Texhtuꞌ.
Vichoktu txumbꞌal qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tiꞌ isubꞌax u Jesuus
53 [Ech junun texh kꞌasuꞌl. Motx bꞌen tu tatibꞌal.
81 Pek aatz u Jesuus, bꞌen viꞌ u muunte Olivo. 2 Utz tu tek vaꞌt qꞌii, qꞌaavuꞌl tu viqꞌanalil u totztioxh qꞌalaꞌm. Utz mam tenam ul kꞌatza. Ech kꞌujeꞌ u Jesuus; xeꞌt ichusuneꞌ.
3 Ech aatz qꞌu aa txumbꞌal tiꞌ u oꞌtla mantaar tuchꞌ qꞌu fariseo, motx tiqꞌo ul maꞌl u ixoj siatz. Aꞌ motx ichabꞌav tiꞌ teesat tibꞌ tu bꞌey tuchꞌ vinaj yitꞌ ikꞌulel koj. Utz ech toksa tu xoꞌl. 4 Motx tal te ech tzaꞌ: —Chusul, aatz u ixoj tziꞌ, niteesa tibꞌ tu bꞌey tuchꞌ vinaj yitꞌ ikꞌulel koj tuul vetchabꞌali. 5 Utz aatz tu u oꞌtla mantaar alelka tu u Moisees tan, sapaqꞌax sivan qꞌu ixoj qꞌuꞌl ech niꞌan tziꞌ. Pek ¿aatz axh, kam saaleꞌ?— Texh te.+ 8:5 Choktaj u Leviitico 20.10; u Deuteronoomio 22.22-24.6 Loqꞌ vet sikꞌuꞌl motx iꞌana. Kꞌuxh motx tal ech tziꞌ, aꞌ isaꞌ sacheei kaniꞌch ixochax u Jesuus siꞌaneꞌ.
Pek aatz u Jesuus tan, taqꞌ koꞌn kuꞌ ivatz, tzꞌibꞌan kuꞌ vatz txꞌavaꞌ tu viꞌ iqꞌabꞌ. 7 Pek yeꞌxh nichmotxiyaꞌ tiꞌ ichꞌotil te. Ech iꞌan jikom tatin u Jesuus utz, tal te ech tzaꞌ: —Abꞌiste sete tiira yeꞌk ipaav, aꞌ bꞌaxal seꞌel isivan, sipaqꞌ bꞌen tiꞌ u ixoj tziꞌ.— Texhtuꞌ. 8 Ech qꞌaavkoꞌnpajkꞌoꞌeꞌ kuꞌ, tzꞌibꞌan kuꞌ vatz txꞌavaꞌ.
9 Uncheeꞌ taꞌxh motx tabꞌi u kam qꞌu vinaj tziꞌ, junun texh motx xeꞌt itxakpu kꞌasuꞌl. Tan motx inach bꞌen aas jolol aa paav. Aꞌ bꞌaxal motx txakpu kꞌasuꞌl qꞌu qꞌes, ech tek qꞌu chꞌooaj. Ech aꞌ texh kaaka u Jesuus sijunal tuchꞌ u ixoj vaꞌl iqꞌol opon.
10 Ech iꞌan jikom tatin u Jesuus. Utz yeꞌxhabꞌil vaꞌtoj tila. Pek aꞌ texh atich u ixoj. Utz tal te ech tzaꞌ: —Ixoj, ¿keꞌch qꞌuꞌl nixochonaxh ve? ¿Yeꞌxhabꞌil tzik vetpaqꞌon sivan axh?— Texh te.
11 Tzaqꞌbꞌu u ixoj ech tzaꞌ: —Yeꞌxhabꞌil unBꞌaal.— Texh te.
Tal tek u Jesuus te ech tzaꞌ: —Nikoꞌxh in saꞌkojxochonaxh. Pek kuxh utz, yeꞌ koꞌxh paavinveꞌtꞌaxh.— Texh te.]+ 8:11 Aatz qꞌu yol qꞌuꞌl atoꞌk tu corchete [] tzaꞌ, aꞌ tokeꞌ atil bꞌiil kaꞌtziiunchil tiꞌ. Tan yeꞌxhkaꞌt tu unjolol qꞌu oꞌtla chaj manuscrito. Taꞌxh atik tu qꞌuꞌl cheenal icheeaꞌ. Jalel tibꞌ tu qꞌu coopia tetz qꞌu manuscrito niyolonka.
U Jesuus u txijtxun tetzqꞌu aa paav
12 Uncheeꞌ yolon paj u Jesuus tu qꞌu tenam ech tzaꞌ: —In u txijtxubꞌal tetz qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Abꞌil vaꞌl xamel viꞌ, yitꞌ saꞌkojpaal tu uken. Pek saꞌatin u txijtxubꞌal kꞌatza vaꞌl tetz tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj.— Texhtuꞌ.
13 Ech alax tek te tu qꞌu fariseo ech tzaꞌ: —Yitꞌ inujul koj qꞌul ayol atziꞌ. Tan axh atkoꞌxh naal jeꞌ iibꞌ.— Texh te.
14 Utz tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Kꞌuxh in atkoꞌxh nival jeꞌ vibꞌ tan, inujul qꞌul unyol. Utz vootzajle til unkꞌaskuꞌlin utz, tiꞌch voponeꞌ. Pek aatz ex tan, yeꞌ etootzaj til unkꞌaskuꞌlin utz, til soꞌoponkꞌin. 15 Utz netxꞌol inujul qꞌu kam kam echaꞌ niꞌan qꞌu aanima. Pek aatz in, yeꞌxhabꞌil nuntxꞌol inujul. 16 Utz inujul nunbꞌaneꞌ oj nuntxꞌol inujul maꞌj aanima. Tan yitꞌ unjunal koꞌn koj, pek aꞌ unmol vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. Ayaꞌ vunTat. 17 Utz tzꞌibꞌamalka tu vemantaar aas satxꞌolax inujul u aanima nixochleꞌ oj kaꞌvaꞌl nitxakbꞌaꞌn inujul yol tiꞌ.+ 8:17 Choktaj u Deuteronoomio 17.6; 19.5.18 Utz aatz in, nunyolon jeꞌ viꞌ. Utz niyolon vunTat viꞌ, vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin.— Texhtuꞌ.
19 Ech motx tzaqꞌbꞌu qꞌu vinaj ech tzaꞌ: —Utz ¿keꞌch vatat?— Texh te.
Tzaqꞌbꞌu Jesuus utz, tala: —Yitꞌ etootzajkojin utz, yitꞌ etootzaj koj vunTat. Tan etootzajkojin, setootzaji vunTat majte atziꞌ.— Texhtuꞌ.
20 Aatz qꞌu yol tzaꞌ, aꞌ talvu u Jesuus kꞌatz u kaaxha, tatibꞌal kutxu, aas nichichusun tu viqꞌanalil u totztioxh. Utz yeꞌxhabꞌil maꞌj txayon tan, yeꞌsajich topon u tiempo.
U taltu u Jesuus aas Amlikail txumbꞌal iqꞌomal taqꞌo
21 Uncheeꞌ tal paj unpat u Jesuus ech tzaꞌ: —Sabꞌenin utz, sechokꞌin. Loqꞌ saꞌkojechabꞌaꞌin tan, aꞌ sakamkꞌex tu qꞌul epaav. Utz saꞌkojveet etopon tu vaꞌl seꞌenkꞌin.— Texh te.
22 Utz nichtektal qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel tiꞌ ech tzaꞌ: —Tzꞌoj tzik saꞌtekiyatzꞌ jeꞌ tibꞌ sijunal aas nitaleꞌ: «Yitꞌ saꞌkojveet etopon tu vaꞌl seꞌenkꞌin.» Chia.— Texhtuꞌ.
23 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Aatz ex, ayeꞌnex aal ikuꞌl tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek aatz in, ayeꞌnin aal ijeꞌaꞌ. Yitꞌ ayeꞌnkojin tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ. 24 Echixeꞌat vetvallu sete aas aꞌ sakamkꞌex tu qꞌul epaav. Tan oj yeꞌ senima aas abꞌil in, aꞌ samotxkamkꞌex tu qꞌul epaav.— Texh te.
25 Utz alax tek te ech tzaꞌ: —¿Abꞌil axh uncheeꞌ?— Texh teꞌleꞌ.
Tal u Jesuus ech tzaꞌ: —In vaꞌl val sete bꞌaxa. 26 Sibꞌal koꞌxh kam saval sete. Utz sibꞌal koꞌxh kam suntxꞌolv enujul. Pek loqꞌ aꞌ nivaleꞌ kam vaꞌl vetvabꞌi kꞌatz vaꞌl vetchajonin. Tan aꞌ vinujul. Ech aꞌ vaꞌl nival tu qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
27 Pek yeꞌt motx el itxumbꞌal tuul aas aꞌ nichyolonku tiꞌ viTat.
28 Utz tal paj chit u Jesuus te ech tzaꞌ: —Aatz maꞌt ilakax jeꞌ u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima, anal setootzaji abꞌil in. Anal sapaal etxumbꞌal tuul aas yeꞌxhkam nunbꞌan sunjunal. Pek aꞌ nunbꞌaneꞌ kam vaꞌl vetichusvin vunTat. Aꞌ vaꞌl nivaleꞌ. 29 Tan atil vunTat sunkꞌatza vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. Yeꞌxhkam nitaqꞌkaꞌin sunjunal. Tan aꞌ chit nunbꞌan vaꞌl bꞌaꞌn niꞌenku te.— Texhtuꞌ. 30 Sibꞌal aanima niman tiꞌ qꞌu kam tala tzaꞌ.
Viqꞌesalain u paavkꞌatz qꞌu aa paav
31 Uncheeꞌ tal tek u Jesuus tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel qꞌuꞌl maꞌtich niman ech tzaꞌ: —Nojchit ex unchusulibꞌ siꞌaneꞌ untzꞌoj sebꞌan ex niman tetz vunyolbꞌal bꞌenamen. 32 Ech setootzaji vinujul. Utz vinujul sachitpunex tu qꞌu epaav.— Texhtuꞌ.
33 Motx tzaqꞌbꞌu ech tzaꞌ: —Oꞌ ituꞌxh ixalam u Abrahaam. Utz abꞌil koj kꞌayimal ok qibꞌ jaqꞌ imantaar. Pek ¿kam tokeꞌ naaleꞌ? aas: «Sachitpꞌex.» Chaꞌaxh.— Texh te.
34 Utz alax te tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete aas kajay qꞌuꞌl niꞌan paav, jaqꞌ iyakꞌil u paav nikꞌayiv ok tibꞌ. 35 Utz aatz vaꞌl kꞌayimal tibꞌ jaqꞌ mantaar sakoꞌnkoxhatinka tu atibꞌal bꞌenamen. Ech koj vikꞌaol u bꞌaal atibꞌal, bꞌaꞌntan atil tu atibꞌal bꞌenamen. 36 Ech tokeꞌ oj aꞌ sachitpunex tu paav viKꞌaol u Tioxh, nojchit qꞌalpiꞌex atziꞌ. 37 Vootzajle aas ex ituꞌxh ixalam Abrahaam. Pek loqꞌ nebꞌan ekꞌuꞌl tiꞌ unyatzꞌpeꞌ. Tan yeꞌxhat niokku vunyolbꞌal sete. 38 Tan aꞌ nivaleꞌ kam ilel kꞌatz vunTat vaqꞌo. Pek aatz ex, aꞌ nebꞌan vibꞌanon vetat.— Texhtuꞌ.
39 Motx tzaqꞌbꞌi utz, tal te ech tzaꞌ: —Aꞌ kukꞌuy kumam u Abrahaam.— Texhtuꞌ.
Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Untzꞌoj ex ituꞌxh ixalam Abrahaam, aꞌ nebꞌan qꞌuꞌl nichiꞌan u Abrahaam koj atziꞌ. 40 Tan yeꞌxhkam yatzꞌon u Abrahaam. Pek aatz ex, nebꞌan ekꞌuꞌl tiꞌ unyatzꞌpu tiꞌ vinujul nival sete. Ayaꞌ vaꞌl abꞌimal xeꞌ Tioxh vaqꞌo. 41 Aꞌ neꞌnetiqꞌo vitxꞌiꞌla txumbꞌal vetat.— Texh te.
Motx tal ech tzaꞌ: —¡Maꞌl koꞌn kuTat atile, ayaꞌ u Tioxh! Utz ¡yitꞌ sikꞌelkoꞌnkojoꞌ iꞌan kunan!— Texhtuꞌ.
42 Tal paj u Jesuus te: —Bꞌaꞌn ex ve koj atziꞌ aas noj koj aꞌ etat u Tioxh. Tan xeꞌ Tioxh vetkꞌaskuꞌlin. Utz maꞌkoꞌnkojel tunviꞌ aas vetꞌulin, pek aꞌ vetchajonulin. 43 Utz ¿kam tokeꞌ yeꞌ nitel etxumbꞌal tu vaꞌl nivaleꞌ? ¿Kantuꞌ yeꞌ nekan tabꞌil qꞌul unyol? 44 Tiꞌ tan, aꞌ etat u txꞌiꞌliꞌinaj. Utz aꞌ esaꞌ ibꞌanax u tachaꞌv. Tan yatzꞌol nal tixeꞌtebꞌal. Utz yitꞌ atil koj tu vinujul. Keꞌch koj vinujul tzixeꞌ. Aatz nital txubꞌaꞌl, taꞌxh nital eluꞌl tibꞌ. Tan txubꞌaꞌlom utz, itat qꞌu txubꞌaꞌlom. 45 Pek yeꞌ nenimaꞌin kꞌuxh aꞌ nival vinujul. 46 ¿Kantuꞌ yeꞌ nimotxenimaꞌin? Tan inujul nival sete. Pek oj atil maꞌj texoꞌl sataleꞌ kam unpaav, taleꞌ. 47 Tan abꞌil vaꞌl tetz Tioxh, aꞌ nitabꞌi u yol tetz u Tioxh. Pek aatz ex, yeꞌ netabꞌi tan, yitꞌ ex koj tetz Tioxh.— Texhtuꞌ.
U tatin u Jesuus aas yeꞌsajich ichee u Abrahaam
48 Uncheeꞌ tzaqꞌbꞌu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel ech tzaꞌ: —Nojchit inujul vaꞌl niqaleꞌ. Atil tioxhil txꞌiꞌliꞌinaj sakꞌatza. Utz axh aa Samaaria majte.— Texh te.+ 8:48 Aatz qꞌu aa Samaaria vatz qꞌu aa uqꞌaybꞌal tu Israeel utz, tiira aa paav siatz. Tiira jatxich tibꞌ iatz tu qꞌu tatineꞌ. Echtzixeꞌt nisuyax aa Samaaria tiꞌ u Jesuus.
49 Utz tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Yeꞌk tioxhil txꞌiꞌliꞌinaj sunkꞌatza. Tan aꞌ nivoksa iqꞌii vunTat. Pek aatz ex, neteesa unqꞌii. 50 Loqꞌ yitꞌ aꞌ koj nivoksa jeꞌ unqꞌii. Pek atil maꞌl vaꞌl aꞌ isaꞌ soꞌok iqꞌii. Ayaꞌ u txꞌolol tetz inujul qꞌu kam. 51 Niꞌxhtekꞌval sete aas jatu koj sakami abꞌil vaꞌl saniman qꞌul unyol.— Texhtuꞌ.
52 Utz tzaqꞌbꞌel tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel ech tzaꞌ: —Vetqootzajil cheel aas atoꞌk tioxhil txꞌiꞌliꞌinaj sakꞌatza. Tan naaleꞌ aas: «Abꞌil saniman vunyolbꞌal jatu koj sakami.» Chaꞌaxh. Utz kamnaj u Abrahaam. Kamnaj tek qꞌu oꞌtla alol tetz u yolbꞌal Tioxh majte. ¿Tzꞌoj tzik paalchꞌaxh vatz u kukꞌuy kumam Abrahaam vaꞌl kamnaj tekuꞌen? Pek ¿abꞌil axh nanache?— Texh te.
54 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus tal ech tzaꞌ: —Oj nivoksa jeꞌ unqꞌii sunjunal, yeꞌk itxaꞌk u tokebꞌal unqꞌii atziꞌ. Pek aꞌ nioksan unqꞌii vunTat vaꞌl eTioxh netaleꞌ. 55 Loqꞌ yeꞌ etootzaj. Pek vootzajle. Utz in tek txubꞌaꞌlom atziꞌ echaꞌ ex tziꞌ aas oj: «Yeꞌ vootzaj.» Chikojin. Pek vootzajle tan, nunnima qꞌul iyol. 56 Aatz vekꞌuy emam u Abrahaam, txuqꞌtxun tiꞌ ichꞌial u vul tu u vatz unqꞌii unsaj. Utz aal chit txuqꞌtxuni aas tila.— Texhtuꞌ.
57 Tal paj qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Kaniꞌch iiltu u Abrahaam? Tan aal yeꞌsaj tel 50 ayaꞌbꞌ.— Texhtuꞌ.
58 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete, atichnalin aas yeꞌsajich titzꞌpu u Abrahaam.— Texhtuꞌ.+ 8:58 Choktaj u Eexodo 3.14.
59 Ech motx itxaytu sivan qꞌu vinaj tziꞌ. Siꞌchmotxipaqꞌ bꞌen tiꞌ. Pek aatz u Jesuus, isotzsa tibꞌ tixoꞌl. Elkꞌasuꞌl tu viqꞌanalil u totztioxh. Taꞌn aꞌ paaleluꞌl tixoꞌl.
9Visajinsat maꞌl u moy u Jesuus
1 Uncheeꞌ aatz nichipaal u Jesuus, til maꞌl u vinaj moy tu titzꞌebꞌal. 2 Ech chꞌotil tek tu u Jesuus tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Chusul, ¿abꞌil etz paav aas moy u vinaj tziꞌ; qꞌul itxutx ibꞌaal tzik, pek oj ipaav atkoꞌxhtuꞌ?— Texhtuꞌ.
3 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tala: —Yitꞌ tiꞌ koj ipaav u vinaj tziꞌ, kꞌuxh moy. Nikoꞌxh ipaav koj qꞌul itxutx ibꞌaal. Pek tiꞌ sailax u tokebꞌal iqꞌii u Tioxh kꞌatza. 4 Ech ministeer sunbꞌan u taqꞌon vunTat vaꞌl vetchajonulin tuul atil qꞌii saj. Tan tul u aqꞌbꞌal utz, yeꞌxhabꞌil veꞌt saveet taqꞌonineꞌ. 5 Utz in u txijtxubꞌal tetz qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, tuul atilin tixoꞌl.— Texhtuꞌ.
6 Ech taꞌxh tal u kam tzaꞌ, tzubꞌan kuꞌ vatz txꞌavaꞌ. Iꞌan tal xoqꞌol tu vitzubꞌ. Utz toksa tu bꞌaqꞌ iatz u moy. 7 Utz tal te ech tzaꞌ: —Kuxh txꞌaa vavatz tu u molbꞌal aꞌ Siloee.— Texh te.
Aatz u Siloee, aꞌ tokeꞌ “chaj el”. Ech ibꞌenaꞌ. Ex itxꞌaa vivatz. Utz nichtektiloneꞌ aas qꞌaavi. 8 Ech aatz qꞌu tetz tzꞌalol u vinaj tuchꞌ qꞌuꞌl nichilon aas nojchit moyich, nichmotxtal ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik aꞌ u vinaj tziꞌ vaꞌl nichikꞌujeꞌ tiꞌ ijoyax tetz?— Chia. 9 At unjote nichalon: —Aꞌ i atziꞌ.— Chia. Utz at nichalon: —Ech aꞌ i tiloneꞌ.— Chia. Pek nichtal u vinaj ech tzaꞌ: —¡In chituꞌ!— Chia.
10 Utz chꞌotil tek te ech tzaꞌ: —¿Kaniꞌch misajin qꞌu bꞌaqꞌ aatz tziꞌ?— Texh teꞌleꞌ.
11 Tzaqꞌbꞌu u vinaj utz, tala: —Nitekviloneꞌ tan, aatz u vinaj vaꞌl Jesuus ibꞌii, vetiꞌan xoqꞌol. Vettoksa tu bꞌaqꞌ unvatz. Utz vettal ve ech tzaꞌ: «Kuxh tu u molbꞌal aꞌ Siloee. Utz txꞌaa avatz tziꞌ.» Texh ve. Ech bꞌenin. Untxꞌaa. Utz anchituꞌ, ¡ilontekꞌin!— Texhtuꞌ.
12 Utz alax te ech tzaꞌ: —Keꞌch u vinaj naaleꞌ tziꞌ.— Texh teꞌleꞌ.
Tal ech tzaꞌ: —Yeꞌ vootzaj.— Texhtuꞌ.
Vichꞌotil itziꞌ u vinaj vaꞌl moyich
13 Ech iqꞌol bꞌen u vinaj vaꞌl moyich vatz qꞌu fariseo. 14 Utz tuich ilanbꞌal qꞌii iꞌan u xoqꞌol u Jesuus tziꞌ utz, isajinsa vivatz u vinaj. 15 Ech chꞌotil paj te tu qꞌu fariseo aas kaniꞌch iꞌantu bꞌaꞌn vivatz.
Utz tal u vinaj vaꞌl moyich ech tzaꞌ: —Toksa xoqꞌol tunvatz utz, untxꞌaa el. Ech nitekvilon cheel.— Texhtuꞌ.
16 Uncheeꞌ tal tek unjolol qꞌu fariseo ech tzaꞌ: —Yitꞌ xeꞌ Tioxh koj vetkꞌaskuꞌl u vinaj atziꞌ tan, niqel u ilanbꞌal qꞌii.— Chia. Utz at nichalon majte: —Kaniꞌch koj iꞌantu txaichil maꞌj vinaj oj aa paav.— Texhtuꞌ. Ech ok ixoꞌl qꞌu fariseo tibꞌilaj.
17 Utz qꞌaav paj chꞌotil tu u vinaj vaꞌl moyich ech tzaꞌ: —¿Kam bꞌoj naal tiꞌ vaꞌl vetjajpixsan qꞌu bꞌaqꞌ aatz tziꞌ?— Texh te.
Tal u vinaj ech tzaꞌ: —Alol tetz u yolbꞌal Tioxh atziꞌ.— Texhtuꞌ.
18 Loqꞌ yeꞌxhkam nichmotxinima qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal aas oj moyich. Utz yeꞌxhkam nichmotxinima oj sajinsal ivatz. Pek anal inima aas isavsa qꞌul itxutx ibꞌaal u vinaj vaꞌl maꞌtich ijajpixsal iatz. 19 Tan ichꞌoti tu qꞌul itxutx ibꞌaal ech tzaꞌ: —¿Aꞌ tzik vetitzꞌin tziꞌ vaꞌl moyich aas itzꞌpi netaleꞌ? Utz ¿kam tokeꞌ aas nitektilon cheel?— Texh te.
20 Tzaqꞌbꞌu qꞌul itxutx ibꞌaal, tal ech tzaꞌ: —Qootzajle aas aꞌ u qitzꞌin tziꞌ utz, moyich aas titzꞌpeꞌ. 21 Pek yeꞌ qootzaj kam tokeꞌ nitektilon cheel. Utz yeꞌ qootzaj majte abꞌil vetsajinsan vivatz tziꞌ. Chꞌotitaj te tan, atil tek iyaꞌbꞌ atziꞌ; sayolon sijunal.— Texhtuꞌ. 22 Ech koꞌn motx tal qꞌul itxutx ibꞌaal tziꞌ tan, aꞌ nichmotxixoꞌva qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Tan maꞌtich motx taqꞌtu kuꞌ tibꞌeyil qꞌu qꞌesala tziꞌ aas abꞌil saꞌalon aas aꞌ viTxaaom u Tioxh u Jesuus, tiira sayaꞌsal topon tu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar. 23 Echixeꞌat tal qꞌul itxutx ibꞌaal aas: —Atil tek iyaꞌbꞌ atziꞌ; chꞌotitaj te.— Texhtuꞌ.
24 Uncheeꞌ qꞌaav sikꞌlel opon u vinaj vaꞌl moyich. Utz tal te ech tzaꞌ: —Vatz Tioxh saal vinujul qe. Tan qootzajle aas aa paav u vinaj tziꞌ.— Texh teꞌleꞌ.
25 Tzaqꞌbꞌu u vinaj utz, tala: —Yeꞌ vootzaj oj aa paav. Pek taꞌxh maꞌl kam vootzaj. ¡Inich moy, pek aatz cheel, nitekviloneꞌ!— Texhtuꞌ.
26 Utz qꞌaav paj alax te ech tzaꞌ: —¿Kam vetiꞌan see? ¿Kaniꞌch misajinsat vavatz?— Texh teꞌleꞌ.
27 Itzaqꞌbꞌe ech tzaꞌ: —Vetvallu sete utz, yeꞌ koꞌn esaꞌ tabꞌileꞌ. Pek ¿kantuꞌ aas nipajechꞌoti unpate? ¿Oj sesaꞌa sabꞌenex niman tetz majte?— Texhtuꞌ.
28 Ech motx koꞌn teesal iqꞌii. Utz motx tal te ech tzaꞌ: —Axh niman tetz majte atziꞌ. Pek aatz oꞌ, oꞌ niman tetz u Moisees. 29 Tan qootzajle aas yolon u Tioxh tiꞌ u Moisees. Pek ech koj u vinaj tziꞌ tan, yeꞌ qootzaj til unkꞌaskuꞌl.— Texhtuꞌ.
30 Tzaqꞌbꞌu u vinaj utz, tala: —Aꞌ u kam tzꞌejxebꞌal kꞌuꞌl tziꞌ yoꞌo, aas yeꞌ etootzaj til unkꞌaskuꞌl loqꞌ vetijajpixsa vunvatz. 31 Utz qootzajle aas yitꞌix abꞌil qꞌu aa paav tu u Tioxh. Pek bꞌaꞌntan aꞌ nitabꞌi abꞌil nixoꞌvan utz, niꞌan vitxumbꞌal. 32 Yeꞌxhjatu abꞌimal talaxeꞌ aas nijajpixsal ivatz maꞌj aanima aas moy tu titzꞌpebꞌal. 33 Utz kam koj sitxꞌol iveet u vinaj tziꞌ, oj yitꞌ xeꞌ Tioxh koj nikꞌaskuꞌl.— Texhtuꞌ.
Qꞌu aanima moy vatz Tioxh
34 Ech tzaqꞌbꞌeli utz, alax te ech tzaꞌ: —Tiira aꞌ itzꞌpinajkꞌaxh tu paav utz, ¿sachusoꞌ naal tzik?— Texh te. Ech tojchal kꞌasuꞌl.
35 Uncheeꞌ tabꞌi tek u Jesuus aas maꞌtich tojchal kꞌasuꞌl tziꞌ. Utz aatz tila, tal te ech tzaꞌ: —¿Ni tzik anima viKꞌaol u Tioxh?— Texh te.
36 Tzaqꞌbꞌi utz, tal ech tzaꞌ: —¿Abꞌil viKꞌaol u Tioxh unBꞌaal? ech sunnima.— Texh te.
37 Tal u Jesuus te: —Vetiillaꞌ. Ayaꞌ vaꞌl niyolon sauchꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
38 Tal u vinaj ech tzaꞌ: —Nunnima unBꞌaal.— Texhtuꞌ. Ech toksat iqꞌii u Jesuus.
39 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Kꞌuxh vetꞌulin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, aꞌ ul untxꞌol inujul qꞌu kam. Ech abꞌiste qꞌuꞌl yeꞌ nitiloneꞌ, sailoni. Utz aatz qꞌuꞌl nitiloneꞌ, sabꞌens echaꞌ moy.— Texh te.
40 Ech aatz unjolol qꞌu fariseo qꞌuꞌl atich kꞌatza, taꞌxh tabꞌi u kam tzaꞌ, tal te ech tzaꞌ: —¿Tzꞌoj tzik oꞌ moy majte?— Texhtuꞌ.
41 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Ex koj moy, yeꞌk epaav koj atziꞌ. Pek aatz ex tan: «Niqiloneꞌ.» Cheꞌex. Echixeꞌat atilex tu qꞌul epaav.— Texhtuꞌ.
10Vikꞌamtu tiꞌ xeen karneꞌlu Jesuus tu vichusuneꞌ
1 Uncheeꞌ tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete, abꞌil aꞌ yitꞌ aꞌ koj niokkoꞌp tu u okebꞌalop tu u tatibꞌal qꞌu karneꞌl, elqꞌom atziꞌ. Subꞌul atziꞌ. Tan paarten nichokvu tokoꞌp. 2 Tan aꞌ u xeen tetz qꞌu karneꞌl vaꞌl aꞌ niokkoꞌp tu u okebꞌalop. 3 Ech nijajax okoꞌp tu u taqꞌonom. Utz ootzajimal iviꞌ u xeen karneꞌl tu qꞌul ikarneꞌl majte. Tan nisikꞌle qꞌu karneꞌl tibꞌii utz, nitiqꞌo eluꞌl. 4 Utz aatz maꞌt tiqꞌot eluꞌl kajay qꞌu tetz, nibꞌaxabꞌ siatz. Utz nixambꞌoꞌk qꞌu karneꞌl tiꞌ. Tan tootzaj iviꞌ. 5 Tan saꞌkojxambꞌoꞌk qꞌu karneꞌl tiꞌ vaꞌt aanima. Pek aal satꞌaspu siatz. Tan yeꞌ tootzaj iviꞌ paartenla aanima qꞌu karneꞌl.— Texhtuꞌ. 6 Aꞌ qꞌu kꞌamich yol tal u Jesuus tziꞌ. Loqꞌ yeꞌt paal itxumbꞌal qꞌu aanima tuul kam vaꞌl nichtal te.
U okebꞌalop xeꞌ Tioxh
7 Uncheeꞌ tal paj u Jesuus te: —Niꞌxhtekꞌval sete aas in u tokebꞌalop qꞌu karneꞌl. 8 Utz jolol elqꞌom qꞌuꞌl bꞌaxal ul sunvatz; subꞌul atziꞌ. Utz yeꞌt motx nimal tu qꞌu karneꞌl. 9 In u okebꞌalop. Ech abꞌil vaꞌl sapaaloꞌk tuul, sakolaxi. Echaꞌ karneꞌl soꞌokoꞌp saeluꞌl utz, sichabꞌa titza taqꞌo. 10 Aatz nitul u elqꞌom, elaqꞌ, yatzꞌoꞌm utz, yuchꞌuꞌm ul iꞌaneꞌ. Pek aatz in, vetꞌulin tiꞌ taqꞌax etiichajil. Ech tiira yeꞌk iyaꞌebꞌal vetatin siꞌaneꞌ. 11 In u bꞌaꞌnla xeen karneꞌl. Tan aatz u bꞌaꞌnla xeen karneꞌl, nitaqꞌ tibꞌ sakam tiꞌ qꞌul ikarneꞌl. 12 Pek aatz vaꞌl aqꞌonom kuꞌen taꞌxh nitiloꞌk vijaꞌmel, nitꞌaspeꞌ nitil tul u lobo. Nitaqꞌka qꞌu karneꞌl tan, yitꞌ ibꞌaal koj. Ech aatz u lobo, niqini eluꞌl qꞌu karneꞌl. Utz nitilun ibꞌen tereꞌn taqꞌo. 13 Nitooj u lochol xeen karneꞌl. Tan axhibꞌi vijaꞌmel koꞌn nitiloꞌk. Yeꞌxh koꞌxh kam itxaꞌk qꞌu karneꞌl te.
14 In u bꞌaꞌnla xeen karneꞌl. Utz kam echaꞌ tootzajitꞌin vunTat, echat vootzajit vunTat majte. Utz kam echaꞌ vootzajit vunTat, echat vootzajit qꞌul unkarneꞌl majte. Utz tootzajin. Tan savaqꞌ vibꞌ tu kamchil tiꞌ qꞌu karneꞌl. 16 Utz atil unjot unkarneꞌl aas paarten atilka. Yitꞌ atil koj xoꞌl qꞌu vetz tzaꞌ. Loqꞌ saꞌnalimolo tibꞌ sunkꞌatza. Satabꞌi vunviꞌ atziꞌ. Ech untanul tekoꞌn karneꞌl saꞌatini. Utz maꞌl koꞌn xeen tetz saꞌatini.+ 10:16 Choktaj u Isaias 40.11; u Ezequieel 34.1-34; Qꞌu Hebreo 13.20.17 Ech tokeꞌ tii vunTat viꞌ. Tan savaqꞌ vibꞌ tu kamchil. Loqꞌ saqꞌaavitzꞌpꞌin. 18 Jik chit in savaqꞌ vibꞌ tu kamchil. Tan yeꞌxhabꞌil soꞌoleꞌ tiꞌ tel u vatz unqꞌii unsaj. Pek atil tunqꞌabꞌ savaqꞌ vibꞌ tu kamchil utz, atil tunqꞌabꞌ saqꞌaavitzꞌpꞌin. Aꞌ u vijleꞌm unkꞌul xeꞌ vunTat tziꞌ.— Texhtuꞌ.
19 Ech qꞌaavpajok ixoꞌl qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tu qꞌu yol tziꞌ. 20 Tan sibꞌal nichalon tiꞌ ech tzaꞌ: —Txꞌiꞌliꞌinaj atoꞌk kꞌatza. Elnaj tu bꞌey atziꞌ. ¿Kantuꞌ netabꞌi ok?— Chia.
21 Utz at unjot nichalon ech tzaꞌ: —¿Abꞌil sayolon ech tziꞌ oj atoꞌk tioxhil txꞌiꞌliꞌinaj kꞌatza? Utz saꞌkojoleꞌ tioxhil txꞌiꞌliꞌinaj sijajpixsa ivatz maꞌj moy.— Chia.
U teesal iqꞌii u tijleꞌm Jesuustu qꞌu aa uqꞌaybꞌal
22 Uncheeꞌ aatz titiempoich cheꞌv, nichipaasal u nimla qꞌii tu Jerusaleen tetz u totztioxh.+ 10:22 Aatz u nimla qꞌii tiꞌ u totztioxh tzaꞌ, maꞌl xhemaana nichibꞌanax jun yaꞌbꞌ. Utz aꞌ ninachpixsa viqꞌaav ibꞌens bꞌaꞌn u totztioxh. Tan tzuꞌkin kam iꞌan u qꞌesal sol aa Roma tuul aas tokebꞌet u Jerusaleen tu u yaꞌbꞌ 167 y.t.J.23 Utz nichipaal u Jesuus tu viqꞌanalil u totztioxh vatz u okebꞌal vaꞌl Salomoon. 24 Ech sutil tiꞌ tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal utz, tal te ech tzaꞌ: —¿Jatu tek sayaꞌ kukaꞌtziiun saaqꞌo? Untzꞌoj axh viTxaaom u Tioxh, al inujul qe; vatzsaj saaleꞌ.— Texh te.
25 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Vetvallu sete abꞌil in. Utz yeꞌ nenima. Tan aatz qꞌu kam nunbꞌan tibꞌii vunTat, aꞌ techlal abꞌil in. 26 Pek yeꞌ nenima. Kꞌuxh alel nal sete vaqꞌo. Axhibꞌi antu koj ex xoꞌl qꞌul unkarneꞌl. 27 Tan nitabꞌi unviꞌ qꞌul unkarneꞌl. Utz jolol vootzajle majte. Ech nixambꞌu viꞌ. 28 Utz savaqꞌ itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. Ech jatu koj samotxsotzi. Utz abꞌil koj saeesan tunqꞌabꞌ majte. 29 Tan aatz vunTat vaꞌl vetaqꞌon ve, paalchu vatz u koontra. Ech yeꞌxhabꞌil koꞌxh samaaon el tiqꞌabꞌ vunTat. 30 Aatz in tuchꞌ vunTat, maꞌl koꞌn oꞌ.— Texhtuꞌ.
31 Uncheeꞌ motx itxay isivan qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal; siꞌchipaqꞌoꞌk tiꞌ tala.
32 Loqꞌ tal Jesuus te ech tzaꞌ: —Sibꞌal bꞌaꞌnla chaj kam tetz vunTat vetunbꞌanlu sevatz. Pek ¿abꞌiste tiꞌ sepaqꞌvu sivan in?— Texhtuꞌ.
33 Utz tzaqꞌbꞌu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal ech tzaꞌ: —Saꞌkojkupaqꞌ sivan axh tiꞌ bꞌaꞌnla kam, pek tiꞌ vayoqꞌoneꞌ. Tan axh koꞌn vinaj utz, naaqꞌ bꞌen iibꞌs Tioxh.— Texh te.+ 10:33 Choktaj u Leviitico 24.16.
34 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Tzꞌibꞌamalka tu vemantaar ech tzaꞌ: «Alel sete vaqꞌo aas jolol tioxh etatin vaqꞌo.» Chia.+ 10:34 Choktaj u Salmos 82.6.35 Utz oj: «Tioxh tatineꞌ.» Chu u Tioxh tiꞌ qꞌu aanima, tiꞌ vitenam qꞌuꞌl kꞌulun viyolbꞌal, uncheeꞌ ¿kam tatin vatz u Tioxh u Vinaj nenacheꞌ vaꞌl iTxaaom u Tioxh, ichajuꞌl tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ? ¿Kantuꞌ yeꞌk tatin sevatz? Nikoꞌneteesa iqꞌii. Netal tiꞌ aas: «Niyoqꞌ Tioxh.» Cheꞌex. Tiꞌ tan, nivaleꞌ aas: «In viKꞌaol u Tioxh.» Chiꞌin. Utz aal ex qꞌuꞌl niqelon u Yolbꞌal Tioxh kꞌuxh nenima netaleꞌ. 37 Aal bꞌaꞌn yeꞌ senimaꞌin oj yeꞌxhkam nunbꞌan qꞌu txaichil qꞌuꞌl nital vunTat. 38 Pek kꞌuxh yeꞌ senimaꞌin, nimataj aas atil vunTat sunkꞌatza utz, atilin kꞌatz vunTat tiꞌ qꞌu kam qꞌuꞌl nunbꞌaneꞌ.— Texhtuꞌ.
39 Ech siꞌchpajmotxitxayeꞌ tala, pek el u Jesuus siatz. 40 Ech bꞌen u Jesuus sala bꞌen u Jordaan tu vaꞌl nichiꞌanvu vautisaar aanima u Xhan bꞌaxa. Utz atin tziꞌ. 41 Utz sibꞌal aanima nichtul tzixeꞌ. Nichtal ech tzaꞌ: —Kꞌuxh yeꞌxh maꞌj txaichil iꞌan u Xhan, nojchit inujul qꞌu kam tal tiꞌ u vinaj tziꞌ.— Chia. 42 Ech sibꞌal aanima niman u Jesuus latziꞌ.
11Vikam u Laazaro
1 Uncheeꞌ yaꞌvich maꞌl u vinaj Laazaro ibꞌii. Aa tenam tu Betaania, vitenam u Liꞌ tuchꞌ u Taa u tatzik. 2 Aatz u Laazaro tziꞌ vaꞌl yaꞌvich, aꞌ vixibꞌen u Liꞌ, vaꞌl oksan txꞌumqꞌixsabꞌal tiꞌ tajan u kuBꞌaal Jesuus utz, isuu tu xiꞌl iviꞌ.+ 11:2 Choktaj U Xhan tzaꞌ 12.3.3 Ech ichaj bꞌen ichaj qꞌu tanabꞌ xeꞌ u Jesuus tiꞌ talax te ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, yaꞌv vaꞌl tiichitꞌaxh tiꞌ.— Texh te.
4 Uncheeꞌ taꞌxh tabꞌi u kam u Jesuus tziꞌ, tal ech tzaꞌ: —Yitꞌ taꞌn koj sakam u Laazaro tu u yaabꞌil tziꞌ. Pek tokebꞌal iqꞌii u Tioxh kꞌuxh nituch u kam tziꞌ. Utz soꞌok iqꞌii viKꞌaol u Tioxh tiꞌ majte.— Texhtuꞌ. 5 Aatz u Jesuus tan, tiich chit tiꞌ u Taa tuchꞌ tiꞌ vitzaꞌqꞌ utz, tuchꞌ tiꞌ u Laazaro majte. 6 Ech kꞌuxh tabꞌi u Jesuus aas yaꞌvich, iꞌankoꞌnka kaꞌvaꞌt qꞌii tu vaꞌl atichka.
7 Xamtich tek tiꞌ u kam tzaꞌ, tal tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Koꞌtaj unpat tu Judea.— Texh te.
8 Utz alax te tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Chusul, siꞌchipaqꞌ sivan axh qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tziꞌ cheenale utz, ¿maꞌtpajaxh tziꞌ tzik?— Texh te.
9 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik kabꞌlaal koj oora tuul maꞌl qꞌii? Tan abꞌil vaꞌl nipaal qꞌiil, yeꞌxhkam tiꞌ nipaqꞌvoꞌk tibꞌ tan, nitil u txijtxubꞌal atil tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. 10 Pek abꞌil vaꞌl tu aqꞌbꞌal nipaaleꞌ, kam koꞌn tiꞌ nipaqꞌvoꞌk tibꞌ tan, yeꞌk txijtxubꞌal kꞌatza.— Texhtuꞌ. 11 Aatz maꞌtich taltu qꞌu kam tziꞌ, tal paj ech tzaꞌ: —Vatyu u Laazaro, u qamiigo. Pek maꞌt unkꞌassa.— Texhtuꞌ.
12 Tal tek qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, untzꞌoj vatchel koꞌn, siꞌan bꞌaꞌn atziꞌ uncheeꞌ.— Texhtuꞌ. 13 Loqꞌ aꞌ nichtal u Jesuus te aas kamya. Pek aꞌ titzꞌa qꞌu chusulibꞌ aas nojla vataꞌm nichbꞌanon.
14 Uncheeꞌ vatzsaj tek tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Kamyu u Laazaro. 15 Utz nuntxuqꞌtxuneꞌ tan, qeꞌl yeꞌk oꞌ tziꞌ aas vetkami. Pek koꞌtaj tzixeꞌ. Ech senima maas in.— Texhtuꞌ. 16 Aatz u Maxh, vaꞌl Diidimo ibꞌii majte, tal tu qꞌu tetz chusulibꞌil ech tzaꞌ: —Koꞌtaj tiꞌ kꞌuxh sakamoꞌ kꞌatza majte.— Texhtuꞌ.+ 11:16 Aatz u yol “Didimo” ankoꞌxhtuꞌ u yol “gemelo” tu kastiya. Utz “xuꞌm” chu teꞌl sukuvatzaj. Ayaꞌ qꞌu talaj nitxa ela titzꞌpeꞌ niyolonka.
U Jesuus u tiichajil
17 Ech opon u Jesuus aas maꞌtich tek tel kaavaꞌl qꞌii tok u Laazaro tu jul. 18 Aatz u Betaania tan, najaꞌ koꞌn kꞌatz u Jerusaleen. Kamal oxvaꞌl koꞌn kiloometro ixoꞌl tuchꞌ. 19 Ech sibꞌal qꞌesal uqꞌaybꞌal maꞌtich tul xeꞌ u Taa tuchꞌ u Liꞌ tiꞌ iqeel tiꞌ vixibꞌen. 20 Utz aatz tabꞌi u Taa aas topon u Jesuus, ech ul ikꞌuleꞌ. Pek aatz u Liꞌ tan, kaaka tu u atibꞌal.
21 Ech tal u Taa tu u Jesuus ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, atichkojaxh tzaꞌ, yeꞌn kam vunxibꞌen koj atziꞌ. 22 Pek kꞌuxh anal ulyaxh cheel, vootzajle aas kajay vaꞌl sajaj tu u Tioxh, sataqꞌ see.— Texhtuꞌ.
23 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Saqꞌaavitzꞌpu vaxibꞌen.— Texh te.
24 Tal u Taa te ech tzaꞌ: —Vootzajle saqꞌaavitzꞌpu tu u qꞌaavitzꞌpichil tu u motxebꞌal qꞌii saj.— Texhtuꞌ.+ 11:24 Choktaj u Danieel 12.1-3; u Isaias 26.19.
25 Tal paj u Jesuus te ech tzaꞌ: —In u qꞌaavitzꞌpixsanal. Utz in u aqꞌol tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. Ech abꞌil vaꞌl ninimanin, kꞌuxh sakami, saqꞌaavitzꞌpi. 26 Utz kajay qꞌuꞌl itzꞌlele utz, ninimaꞌin, yitꞌ saꞌkojkam vatz Tioxh bꞌenqꞌii bꞌensaj. ¿Ni tzik anima vaꞌl nivaleꞌ tzaꞌ?— Texh te.
27 Tal u Taa ech tzaꞌ: —Eeꞌ unBꞌaal. Nimamal vaqꞌo aas axh viTxaaom u Tioxh; axh viKꞌaol u Tioxh ulyaxh tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
U toqꞌ u Jesuus kꞌatz u mujbꞌal tetz u Laazaro
28 Ech taꞌxh tal u kam tziꞌ, bꞌenoꞌk. Ex isikꞌle u Liꞌ, vitzaꞌqꞌ. Ijutzi talax te ech tzaꞌ: —Atil u chusul tziꞌ. Nisikꞌleꞌaxh.— Texh te. 29 Ech taꞌxh tabꞌi u Liꞌ, oojeꞌl chit kꞌasuꞌl utz, bꞌen tzixeꞌ. 30 Tan yeꞌsajich tokoꞌp u Jesuus tu u tal tenam. Pek aꞌ atichku tu vaꞌl ex kꞌulaxojku tu u Taa. 31 Utz til qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal aas oojeꞌl chit kꞌasuꞌl u Liꞌ. Ayaꞌ qꞌu qeeol tetz niyolonka, qꞌuꞌl atich tu u atibꞌal tzixeꞌ. Ech motx xambꞌu kꞌasuꞌl tiꞌ u Liꞌ. Tan motx tal ech tzaꞌ: —Maꞌt oqꞌoj tu u mujbꞌal kamnaj atziꞌ.— Texhtuꞌ.
32 Uncheeꞌ opon u Liꞌ tu vaꞌl atichku u Jesuus; pecheꞌ kuꞌ siatz. Taꞌxh tila utz, tal te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, atichkojaxh tzaꞌ, yeꞌn kam vunxibꞌen koj atziꞌ.— Texh te.
33 Ech tiira ok txumuꞌm tu taanima u Jesuus aas tila nichtoqꞌ u Liꞌ. Utz nichtoqꞌ qꞌu qeeol majte qꞌuꞌl xamich tiꞌ. Ech yakꞌil chit xijxoꞌlan u Jesuus tiꞌ. 34 Utz ichꞌoti ech tzaꞌ: —¿Til ex emujva?— Texhtuꞌ.
Alax te ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, niꞌaxh tul saji iileꞌ.— Texh te. 35 Ech oqꞌ u Jesuus. 36 Utz tal tek qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal ech tzaꞌ: —Sajitaj etileꞌ, nitoqꞌ tiꞌ. Tiira tiich peꞌxh tiꞌ.— Chia.
37 Utz at nichalon majte: —Nichijajpixsa iatz moy atziꞌ. Ech ¿kan chaj tokeꞌ yeꞌxhkam maꞌj vetiꞌana? Yeꞌn koj taqꞌ tzii vetkam u Laazaro tziꞌ.— Texhtuꞌ.
U qꞌaavtitzꞌpu u Laazaro
38 Ech tiira ok txumuꞌm tu taanima u Jesuus aas opon tu u mujbꞌal kamnaj. Ayaꞌ u mujbꞌal vaꞌl tu maꞌl u joyom sivan atichka. Utz sivan u jupibꞌ itziꞌ. 39 Tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Eesataj u sivan tziꞌ.— Texhtuꞌ.
Utz tal u Taa, u tanabꞌ u kamnaj, ech tzaꞌ: —¡UnBꞌaal, vaꞌl tek itzuꞌl cheel atziꞌ! Tan kaavaꞌx qꞌii ikameꞌ.— Texhtuꞌ.
40 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —¿Yeꞌn val see tzik aas siil vitechalil Tioxh oj sakoꞌnanima?— Texh te. 41 Ech eesal u sivan tziꞌ u jul vaꞌl mujichku u kamnaj. Utz sajin jeꞌ u Jesuus tu amlika. Tal ech tzaꞌ: —Tateey, taꞌntioxh see tan, naabꞌiꞌin. 42 Vootzajle aas ninalchitaabꞌiꞌin. Pek tiꞌ u mam tenam seplel ok viꞌ tzaꞌ, kꞌuxh nival ech tziꞌ. Ech samotxinima aas axh vetchajonulin.— Texhtuꞌ. 43 Utz aatz veet tal ech tziꞌ, qꞌeqꞌuꞌm chit taltu ech tzaꞌ: —¡Laazaro cheeluꞌl!— Texhtuꞌ.
44 ¡Ech eluꞌl u Laazaro vaꞌl maꞌtich ikameꞌ! Qitzich iqꞌabꞌ tajan tu bꞌuꞌj, bꞌachbꞌal tetz. Utz kutxich ivatz tu maꞌl u liikin bꞌuꞌj.
Utz tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Chittaj utz, chajputaj.— Texhtuꞌ.
Vinukꞌax itxaypu u Jesuus
45 Ech sibꞌal qꞌu qeeol qꞌuꞌl motx opon tiꞌ u Liꞌ, motx tek inima u Jesuus. Ayaꞌ qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel. Tan tila kam vaꞌl iꞌana. 46 Pek at unjolte, motx bꞌen xeꞌ qꞌu fariseo. Utz ex tal u kam te vaꞌl iꞌan u Jesuus.
47 Uncheeꞌ aatz tek qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh tuchꞌ qꞌu fariseo, motx imol u conciilio. Utz tal ech tzaꞌ: —¿Kam sakubꞌaneꞌ? Tan sibꞌax xheenya iꞌan u vinaj tziꞌ.+ 11:47 Aatz u yol conciilio nital tzaꞌ, ayaꞌ u sanedriin, qꞌu qꞌesala xoꞌl qꞌu Israeel tu Jerusaleen. Echaꞌ u congreso sukuvatz cheel.48 Utz mam tenam saniman atziꞌ oj sakoꞌxhqaqꞌka ech tziꞌ. Utz suꞌul qꞌu aa Roma. Suꞌlisotzsa u kutioxhla totztioxh tzaꞌ. Utz sisotzsa u kutenam majte tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
49 Uncheeꞌ aatz tek maꞌl te, ayaꞌ u Caifaas, vaꞌl qꞌesal oksan yolich tu u yaꞌbꞌ tziꞌ, tal ech tzaꞌ: —Atileꞌn kam yeꞌ etootzaj. 50 Yeꞌxhat niꞌenku sete aas nojchit aal bꞌaꞌn sakam maꞌl vinaj tiꞌ qꞌu aanima kajayil. Ech yitꞌ kajay koj u tenam lasotz tiꞌ.— Texhtuꞌ. 51 Loqꞌ tiyakꞌil koj chit itxumbꞌal tal u kam tziꞌ. Pek axhibꞌi qꞌesal oksan yolich vatz Tioxh tu u yaꞌbꞌ tziꞌ. Ech aꞌ ibꞌaxabꞌsa el talaxeꞌ aas aal bꞌaꞌn sakam u Jesuus tiꞌ kajay u tenam. 52 Utz yitꞌ tiꞌ koꞌnkoxh u tenam sakamka. Pek tiꞌ imolax qꞌu niman tetz u Tioxh majte. Ech siꞌan maꞌl iatz tan, paximich tibꞌ. 53 Ech motx inukꞌ qꞌu qꞌesala tu u qꞌii tziꞌ aas siyatzꞌ u Jesuus. 54 Ech nichtereꞌnkojipaal u Jesuus vatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Pek xaan bꞌen tu u tenam Efraiin, kꞌatz u tzꞌinlich tzaji txꞌavaꞌ. Utz aꞌ atinkuka tziꞌ tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ.
55 Uncheeꞌ nichtekinajabꞌ u nimla qꞌii vaꞌl nipaasa qꞌu Israeel tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto. Utz sibꞌal aanima tikuenta u txꞌavaꞌ tziꞌ, motx bꞌen tu Jerusaleen tiꞌ ibꞌanax u kostuumbre tetz txꞌaatxꞌochil. Aꞌ chit yeꞌsajich ixeꞌt u nimla qꞌii.+ 11:55 Aatz u kostuumbre tetz txꞌaatxꞌochil nital tzaꞌ, maꞌl xhemaana nichtiqꞌov tibꞌ. Ech nal nichtaqꞌax tzii te saokoꞌp tu viqꞌanalil u totztioxh.56 Ech nichmotxichok u Jesuus. Utz nichmotxichꞌoti sivatzaj tu viqꞌanalil u totztioxh ech tzaꞌ: —¿Kantal nenacheꞌ? ¿Matz saul tu u nimla qꞌii?— Chia. 57 Aatz qꞌu qꞌesal oksan yol tuchꞌ qꞌu fariseo tan, maꞌtich taltaꞌ aas oj abꞌil maꞌj soꞌootzajin til atilka, sataleꞌ. Ech satxaypi.
12Viqooloꞌk txꞌumqꞌixsabꞌaltiꞌ tajan u Jesuus
1 Uncheeꞌ vaajitich koꞌn qꞌii topon u nimla qꞌii tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto, bꞌen u Jesuus tu Betaania tu tatibꞌal u Laazaro, vaꞌl kami. Loqꞌ qꞌaav itzꞌpixsal xoꞌl qꞌu kamnaj. 2 Ech bꞌanax techbꞌubꞌal u Jesuus tetz kuꞌebꞌal qꞌii. U Taa nichiꞌkꞌulaneꞌ. Utz kꞌujlich ok u Laazaro vatz meexha kꞌatz u Jesuus.
3 Ech aatz u Liꞌ, ex tiqꞌo maꞌl libra txꞌumqꞌixsabꞌal, nardo ibꞌii. Sibꞌ ijaꞌmel. Ech iqoo kuꞌ tiꞌ qꞌu tajan u Jesuus. Utz itzajsa tu qꞌu xiꞌl iviꞌ. Ech tiira pax paal itxꞌumqꞌu u txꞌumqꞌixsabꞌal tu u tuul otzotz bꞌaꞌnil.
4 Ech yolon maꞌl tu qꞌul ichusulibꞌ, ayaꞌ u Judas aa Cariote vaꞌl siꞌchꞌoksan u Jesuus tiqꞌabꞌ qꞌu txayol, vikꞌaol u Xhim. Tal ech tzaꞌ: 5 —¿Kantuꞌ maꞌkojkꞌayil u txꞌumqꞌixsabꞌal tu 300 jaꞌmel aqꞌonibꞌal qꞌii tziꞌ? Utz saꞌaqꞌax vijaꞌmel tu qꞌu meꞌbꞌaꞌ.— Texhtuꞌ. 6 Kꞌuxh tal u kam tziꞌ, tiꞌ koj aas nojchit nitxum iatz qꞌu meꞌbꞌaꞌ. Pek tiꞌ tan, elqꞌomich. Utz aꞌ atichku u txꞌuꞌy tzixeꞌ, kolbꞌal puaj. Utz nichtelqꞌa el tetz u puaj nichikoꞌp tuul.
7 Ech aatz u Jesuus tal ech tzaꞌ: —Kam esaꞌ te. Tan tiꞌ itzꞌakal vunchiꞌl tu mujbꞌal vetz kꞌuxh vetikoleꞌl u txꞌumqꞌixsabꞌal tziꞌ.+ 12:7 Aatz u txꞌumqꞌixsabꞌal nital tzaꞌ, aꞌ u txꞌumqꞌixsabꞌal nitxakun tiꞌ itzꞌakal ichiꞌl qꞌu kamnaj, pek itzꞌlich u Jesuus aas oksal u txꞌumqꞌixsabꞌal tiꞌ tziꞌ.8 Utz aatz qꞌu meꞌbꞌaꞌ, ech koꞌxh tatin texoꞌl bꞌenamen atziꞌ. Pek aatz in tan, ech koꞌn koj vatin texoꞌl tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
Vikꞌajax tiꞌ u Laazaro sayatzꞌpi kꞌuxh anal qꞌaav titzꞌpeꞌ
9 Uncheeꞌ sibꞌal qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal abꞌin aas atich u Jesuus tu Betaania. Ech motx bꞌen tziꞌ. Yitꞌ tiꞌ koꞌnkoxh en tilax u Jesuus, pek tiꞌ en tilax u Laazaro majte vaꞌl qꞌaav itzꞌpu xoꞌl qꞌu kamnaj. 10 Ech taqꞌ kuꞌ tibꞌeyil qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh aas antu tek siyatzꞌ u Laazaro majte. 11 Tan tiꞌ koꞌn u qꞌaavtitzꞌpu u Laazaro nichtelka qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal tiꞌ qꞌu tuqꞌaybꞌal utz, nichinima u Jesuus.
U tokoꞌp u Jesuus tu Jerusaleen
12 Uncheeꞌ tu tek vaꞌt qꞌii tuul, atich opon u mam tenam tu u nimla qꞌii. Utz motx tabꞌi aas siꞌchopon u Jesuus tu Jerusaleen. 13 Ech motx ichok qꞌabꞌaj paalma utz, motx ul ikꞌuleꞌ. Nichmotxiqꞌeqꞌun taltu ech tzaꞌ: —¡Lochꞌoꞌ! ¡Techal axh tan, tibꞌii u kuBꞌaals Amlika niulkꞌaxh, viQꞌesal qꞌu Israeel!— Texhtuꞌ.+ 12:13 Choktaj u Salmos 118.25-26.14 Ech chee maꞌl u chelem bꞌuuro utz, jeꞌ u Jesuus tiꞌ. Echaꞌ vaꞌl tzꞌibꞌamalka nital ech tzaꞌ:
15 —Yeꞌ koꞌxh xoꞌvex Israeel; ex aa tu Sioon. Tan tul vetijlenal; atil jeꞌ tiꞌ maꞌl chelem bꞌuuro.— Chia.+ 12:15 Choktaj u Zacarias 9.9; u Isaias 40.9; u Sofonias 3.16.
16 Utz yeꞌt paal itxumbꞌal qꞌu chusulibꞌ tu qꞌu kam tzaꞌ. Pek analen paal itxumbꞌal tuul aas bꞌentekjeꞌ u Jesuus tu Amlika. Motx tek ul sikꞌuꞌl aas tzꞌibꞌamichnalka qꞌu kam tiꞌ qꞌuꞌl uchi. 17 Ech antu xamich tiꞌ u Jesuus qꞌu aanima qꞌuꞌl ilon aas isikꞌle eluꞌl u Laazaro tu jul utz, qꞌaav titzꞌpixsa. Vaꞌlich motx taltu tu tereꞌn qꞌu aanima. 18 Ech mam tenam motx ul tiꞌ ikꞌulaxeꞌ. Tan maꞌtich tabꞌitaꞌ aas iꞌan u txaichil tziꞌ.
19 Pek aatz qꞌu fariseo tan, nichmotxtal tibꞌilaj ech tzaꞌ: —¿Matz etillaꞌ? ¡Kam koj ech qoleꞌ tiꞌ! Tan mam tenam niniman utz, nixambꞌu tiꞌ.— Texhtuꞌ.
Vichokax u Jesuus tu unjololqꞌu griego
20 Uncheeꞌ atich unjolol puera aanima xoꞌl qꞌu nachol Tioxh qꞌuꞌl motx opon tu u nimla qꞌii, griego viyolbꞌal. 21 Aatz qꞌu griego tziꞌ, motx xaan opon kꞌatz u Felipe, u aa Betsaida tikuenta Galilea. Utz ijaj bꞌaꞌnil te ech tzaꞌ: —Bꞌaal nitxaꞌ, niqachva saqil u Jesuus.— Texh te. 22 Ech ibꞌen u Felipe utz, ex tal tu u Lixh. Ech kaꞌl tek ixaaneꞌ, motx ex tal tu u Jesuus.
23 Utz tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Oponyu u tiempo aas saꞌtekkam u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima. Loqꞌ saqꞌaavitzꞌpixsali. 24 Niꞌxhtekꞌval sete aas oj yitꞌ saꞌkojxalamtu u tiil triigo nikuꞌ tu txꞌavaꞌ, kam koj saitzꞌpi. Sakoꞌxhkaa u ia ech tziꞌ. Pek oj saxalamtu tu u txꞌavaꞌ utz, saitzꞌpi. Sibꞌal ivatz sataqꞌeꞌ atziꞌ. 25 Abꞌil vaꞌl tii chit tiꞌ u vatz iqꞌii isaj tzaꞌ, aal sitzꞌejeꞌ. Pek abꞌiste vaꞌl yitꞌ taꞌxh koj nititzꞌa vitiichajil tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, aal aꞌ nikol tiꞌ vitiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj. 26 Abꞌil qꞌuꞌl ninimanin, xambꞌoj viꞌ. Utz til saꞌatinkꞌin, aꞌ saꞌatinku u niman vetz tziꞌ majte. Tan abꞌil vaꞌl sanimanin, saꞌatin tatin vatz vunTat.
U taltu u Jesuus aas sakami
27 Aatz cheel, tiira kꞌaybꞌinaj vaanima. Utz ¿kam chaj savaleꞌ? ¿Satz unjaj tu vunTat aas sateesaꞌin tu tzaꞌl tziꞌ? Tan ech chit u vetz ul unbꞌaneꞌ. 28 ¡Tateey, taꞌxh saꞌan vatxumbꞌal! Ech oksa iqꞌii vabꞌii.— Texhtuꞌ.
Ech uch kꞌasuꞌl maꞌl u yol tu Amlika, tal ech tzaꞌ: —Vetvoksal iqꞌii vunbꞌii utz, saꞌpajvoksa unpate.— Texhtuꞌ.
29 Aatz u mam tenam atich opon tziꞌ, tabꞌi u viꞌ tziꞌ. Utz atia nichmotxtaleꞌ aas maꞌl tininunchil uchi. Utz at nichalon majte aas: —Maꞌl aanjel qꞌilan.— Chia.
30 Pek tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal ech tzaꞌ: —Yitꞌ viꞌ koj vetꞌul u yol tziꞌ, pek setiꞌ. 31 Tan oponyu tek u tiempo tiꞌ vitxꞌolax inujul u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Sabꞌajleꞌl u qꞌesala tu u vatz amlika txꞌavaꞌ, ayaꞌ u txꞌiꞌliꞌinaj. 32 Aatz latꞌanbꞌaꞌljeꞌin vatz kurus, sibꞌla aanima sanimanin; soꞌok sunkꞌatza.— Texhtuꞌ. 33 Loqꞌ aꞌ nichtal inujul kaniꞌch ikam sakami aas nichtal qꞌu kam tziꞌ.
34 Utz tzaqꞌbꞌu qꞌu aanima ech tzaꞌ: —Abꞌimal qaqꞌo tu u oꞌtla mantaar aas taꞌn atinchil siꞌan viTxaaom u Tioxh. Pek ¿kam tok naaleꞌ aas ministeer saelbꞌen u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ? Utz ¿abꞌil u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima naaleꞌ uncheeꞌ?— Texhtuꞌ.+ 12:34 Choktaj u Salmos 89.4, 36-37; 110.4; u Isaias 9.7; u Ezequieel 37.25; u Danieel 7.14.
35 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal ech tzaꞌ: —Bꞌiit koꞌxh tiempo saꞌatinin texoꞌl; echaꞌ txijtxun etetz u vatineꞌ. Utz paalojex, tuul atil u txijtxubꞌal tziꞌ. Ech yeꞌk koj enachloꞌm luꞌul u uken. Tan abꞌil vaꞌl tu aqꞌbꞌal nipaaleꞌ, yeꞌ tootzaj tiꞌch ibꞌenaꞌ. 36 Nimataj u txijtxun etetz tuul atil texoꞌl. Ech setiqꞌo tetz vitxumbꞌal tan, ex ikꞌaol imeꞌal u txijtxubꞌal tziꞌ.— Texhtuꞌ.
Yitꞌ kajay koj saniman u Jesuus
Uncheeꞌ taꞌxh tal qꞌu kam u Jesuus tziꞌ, bꞌeni; imuj tibꞌ siatz. 37 Pek yeꞌt koꞌn nimal tu qꞌu aanima, kꞌuxh maꞌtich iꞌantu sibꞌla txaichil siatz. 38 Loqꞌ itzojpu chit u Yolbꞌal Tioxh vaꞌl alelka tu u Isaias u alol tetz u yolbꞌal Tioxh, aas tal ech tzaꞌ:
—KuBꞌaal, yeꞌxhabꞌil niniman qꞌu kam niqaleꞌ. Utz ¿abꞌil kꞌatza nikꞌuchvu tibꞌ viyakꞌil u kuBꞌaal?— Chia.+ 12:38 Choktaj u Isaias 53.1.
39 Ech tokeꞌ yeꞌ nichmotxinimaneꞌ. Utz tal paj u Isaias ech tzaꞌ:
40 —U Tioxh jupun iatz qꞌu aanima.
Utz itiibꞌixsa qꞌu taanima.
Ech yeꞌk samotxilon tuchꞌ bꞌaqꞌ iatz.
Utz yeꞌk sael bꞌoj itxumbꞌal tuul tu taanima.
Ech yeꞌk soꞌok sunkꞌatza utz,
yeꞌk sunbꞌan bꞌaꞌn te.— Chu u Isaias.+ 12:40 Choktaj u Isaias 6.10.
41 Aꞌ taltu u kam u Isaias tziꞌ aas tiltu vitechalil u Tioxh. Ech yolon tiꞌ.
42 Sibꞌal motx niman u Jesuus. Antu qꞌu qꞌesala xoꞌl qꞌu Israeel. Pek yeꞌ nichmotxiyoleꞌl. Aꞌ nichmotxixoꞌva qꞌu fariseo. Tan oj samotxtaleꞌ, sayaꞌsal topon tu qꞌu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar. 43 Tan aꞌ bꞌennajku ikꞌuꞌl tiꞌ u toksal iqꞌii xoꞌl qꞌu aanima, vatz u tok iqꞌii tu u Tioxh.
Vitxꞌolax inujul qꞌu aa paavtu viyol u Jesuus
44 Utz qetun taltu u Jesuus ech tzaꞌ: —Abꞌil ninimanin, yitꞌ in koj ninimaꞌin. Pek aꞌ ninima vaꞌl vetchajonulin. 45 Utz abꞌil niꞌilonin, aꞌ nitil vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. 46 In u txijtxubꞌal ulyin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Utz abꞌil qꞌuꞌl ninimaꞌin, yitꞌ tu uken tereꞌn koj saꞌatinka. 47 Utz yitꞌ in koj satxꞌolon inujul abꞌil aꞌ niꞌabꞌin qꞌul unyol tzaꞌ utz, yeꞌ ninima. Tan yitꞌ aꞌ koj ul untxꞌol inujul qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek aal ul unchitpu. 48 Abꞌil yeꞌ nikꞌulin utz, yeꞌ nikꞌul qꞌul unyol, atil vaꞌl satxꞌolon inujul. Aꞌ satxꞌolon inujul tu u motxebꞌal qꞌii saj qꞌu yol qꞌuꞌl vetvallaꞌ tzaꞌ. 49 Tan yitꞌ unyol koj sunjunal qꞌu yol vetvallaꞌ. Pek aꞌ vetaqꞌon u mantaar ve vunTat vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin. Aꞌ aqꞌon unyol tiꞌ kam savaleꞌ utz, kaniꞌch talax sunbꞌaneꞌ. 50 Utz vootzajle aas tetz tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj vimantaar. Ech tokeꞌ kam chit echaꞌ talax ve vetiꞌan vunTat, echat chit talax kajay nunbꞌaneꞌ.— Texhtuꞌ.
13Vitxꞌaat tajan qꞌul ichusulibꞌu Jesuus
1 Uncheeꞌ atich tek sikꞌuꞌl u Jesuus aas maꞌt topon vitiempo, aꞌ chit yeꞌsajich ixeꞌt u nimla qꞌii tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto. Tootzaj tekuꞌen saelbꞌen vatz txꞌavaꞌ utz, seꞌen xeꞌ viTat. Utz tiich u Jesuus tiꞌ qꞌul ichusulibꞌ utz, ankoꞌxh tiich tiꞌ tiyaꞌtebꞌal.
2 Uncheeꞌ ela nichmotxtechbꞌu u echbꞌubꞌal tuchꞌ tetz u nimla qꞌii. Utz maꞌtich toksal tu taanima u Judas tu u txꞌiꞌliꞌinaj aas aꞌ vaꞌl saoksan u Jesuus tiqꞌabꞌ qꞌu txayol. Ayaꞌ u Judas aa Cariote, vikꞌaol u Xhim. 3 Utz tootzajleich u Jesuus aas maꞌt toksal kajay qꞌu kam tiqꞌabꞌ tu viTat. Tan aꞌ kꞌaskuꞌl xeꞌ Tioxh utz, aꞌ seꞌenku xeꞌ Tioxh. 4 Ech txakeꞌ u Jesuus tu vaꞌl atichku kꞌatz u meexha. Teesa vichakeꞌt utz, itxay maꞌl toalla. Iqitzoꞌk xeꞌaj tuul. 5 Ech taqꞌ kuꞌ aꞌ tu maꞌl u kambꞌal utz, xeꞌt itxꞌaa tajan qꞌul ichusulibꞌ. Utz isuu tu u toalla vaꞌl qitzich ok xeꞌaj tuul. 6 Pek aatz opon kꞌatz u Xhim vaꞌl Luꞌ majte, tal te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, ¿nojchit satxꞌaa vajan?— Texh te.
7 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus tal te ech tzaꞌ: —Aatz cheel, saꞌkojel atxumbꞌal tu vaꞌl nunbꞌaneꞌ. Pek xamtel sael atxumbꞌal tuul kam tokeꞌ.— Texh te.
8 Tal u Luꞌ te ech tzaꞌ: —Yeꞌxhjatu satxꞌaa vajan.— Texh te.
Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Yeꞌk ookebꞌal sunkꞌatza untzꞌoj yeꞌk suntxꞌaa aajan.— Texh te.
9 Tal paj u Xhim te ech tzaꞌ, vaꞌl u Luꞌ majte: —UnBꞌaal, yitꞌ taꞌn koꞌn koj satxꞌaa qꞌu vajan tziꞌ, pek antu satxꞌaa unqꞌabꞌ tuchꞌ unviꞌ.— Texhtuꞌ.
10 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Abꞌil vaꞌl txꞌaatxꞌoch tatineꞌ, aꞌ texh satxꞌaal qꞌu tajan. Ech txꞌaatxꞌoch tek kajayil siꞌaneꞌ. Utz aatz ex, txꞌaatxꞌochtekꞌex, kꞌuxh yitꞌ kajay koj ex.— Texhtuꞌ. 11 Kꞌuxh tal ech tziꞌ tan, tootzajich tekuꞌen abꞌil vaꞌl soꞌoksan tiqꞌabꞌ qꞌu txayol. Echixeꞌat tala aas: —Yitꞌ kajay koj ex txꞌaatxꞌochꞌex.— Texhtuꞌ.
12 Uncheeꞌ toksa paj vichakeꞌt aas veet itxꞌaat qꞌu tajan utz, qꞌaavopon vatz meexha. Utz tal tu qꞌu chusulibꞌ ech tzaꞌ: —¿Matz paaly etxumbꞌal tu vaꞌl vetunbꞌanlu sete tziꞌ? 13 Tan “Chusul” utz, “Bꞌaal” cheꞌex viꞌ. Utz nojchit netaleꞌ tan, in. 14 Utz kꞌuxh in Bꞌaal utz, in Chusul, vetuntxꞌaal etajan, echat sebꞌan majte. Sitxꞌaa tibꞌ etajan setibꞌilaj. 15 Maꞌl kꞌuchbꞌal vetunbꞌanlu sevatz. Ech kam chit echaꞌ vetunbꞌanlu sete, echat samotxebꞌan majte. 16 Tan niꞌxhtekꞌval sete aas yitꞌ paalchu koj tijleꞌm u aqꞌonom vatz u bꞌaal taqꞌon. Utz yitꞌ paalchu koj tijleꞌm u bꞌanol chaj, vatz vaꞌl nichajon. 17 Utz chiꞌbꞌebꞌal etetz siꞌaneꞌ untzꞌoj etootzaj qꞌu kam tzaꞌ utz, sebꞌan ex bꞌanol tetz.
18 Loqꞌ yitꞌ kajay koj ex nivalex. Tan vootzajle abꞌil txaael vaqꞌo. Utz saꞌnaltzojpu u Yolbꞌal Tioxh vaꞌl nital ech tzaꞌ: «Aatz vaꞌl ela nuntxꞌaꞌ kaxhlaan txꞌix tuchꞌ, aꞌ sabꞌanon jeꞌ ve.» Chia.+ 13:18 Choktaj u Salmos 41.9.19 Nival qꞌu kam sete tzaꞌ tuul yeꞌsaj tucheꞌ. Ech aatz lauchi, senima abꞌil in. 20 Tan niꞌxhtekꞌval sete, abꞌil sakꞌulun vaꞌl nunchajeꞌ, in aꞌ nikꞌulin tziꞌ. Utz abꞌil vaꞌl nikꞌulin, aꞌ nikꞌul vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin.— Texhtuꞌ.
U taltu u Jesuus aas maꞌl qꞌu chusulibꞌ sakꞌuchun tu qꞌu txayol
21 Uncheeꞌ txumun u Jesuus tu taanxelal aas maꞌtich taltu qꞌu kam tziꞌ. Tal ech tzaꞌ: —Niꞌxhtekꞌval sete aas maꞌl sete soꞌoksanin tiqꞌabꞌ qꞌu txayol.— Texhtuꞌ.
22 Ech xeꞌt motx isaji tibꞌ qꞌu chusulibꞌ tibꞌilaj utz, nichmotxisotz ikꞌuꞌl. Tan abꞌiste chaj te nichtalaxeꞌ. 23 Utz chꞌuxhlich kꞌatz u Jesuus u chusulibꞌ vaꞌl tiira bꞌaꞌnich u Jesuus te. 24 Ech bꞌanax bꞌen xheenya te tu u Xhim, ayaꞌ u Luꞌ, aas sichꞌoti tu u Jesuus abꞌil nichtaleꞌ. 25 Aatz tek u chusulibꞌ tziꞌ, aal chit ijetzꞌoꞌk tibꞌ kꞌatz u Jesuus. Utz jutzuman tabꞌi te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, ¿abꞌil?— Texh te.
26 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Ayaꞌ vaꞌl savaqꞌ u kaxhlaan txꞌix te chaael tu chibꞌ.— Texhtuꞌ. Ech ichaat u kaxhlaan txꞌix tu u chibꞌ. Taqꞌ tu u Judas aa Cariote, vikꞌaol u Xhim. 27 Ech ok u txꞌiꞌliꞌinaj tu taanima u Judas aas maꞌtich taqꞌax bꞌiil u kaxhlaan txꞌix te. Utz tal tek u Jesuus te ech tzaꞌ: —Nal koꞌxh aꞌaneꞌ kam vaꞌl saꞌaneꞌ.— Texh te. 28 Pek yeꞌxhabꞌil koꞌxh maꞌj tu qꞌuꞌl atich vatz meexha, el itxumbꞌal tuul kam tok vaꞌl tala. 29 Tan aatz nichitzꞌan aas kamal siloqꞌeꞌ kam nisav tetz u nimla qꞌii nichtaleꞌ. Oj aꞌ sataqꞌ bꞌoj tetz qꞌu meꞌbꞌaꞌ nichtaleꞌ. Tan axhibꞌi aꞌich kolol puaj u Judas. 30 Ech taꞌxh techbꞌu u kaxhlaan txꞌix u Judas tziꞌ, kꞌasuꞌl. Utz tu aqꞌbꞌalich tekuꞌen.
U tii uchchil ibꞌilaj
31 Uncheeꞌ aatz maꞌtich tek ikꞌasuꞌl, tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Aatz cheel, oponyu u tiempo aas saok iqꞌii u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima. Utz soꞌok iqꞌii u Tioxh tiꞌ majte. 32 Tan oj nitok iqꞌii u Tioxh tiꞌ, saoksal iqꞌii tu u Tioxh majte. Utz saꞌtexhiꞌaneꞌ. 33 Unchusulibꞌ tiiꞌin setiꞌ, bꞌiit koꞌxh sunbꞌan texoꞌl. Tan sabꞌenin. Utz sechokꞌin. Loqꞌ saꞌkojveet etopon tu vaꞌl seꞌenkꞌin. Echat chit nival sete kam vaꞌl vetval tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xoꞌl qꞌu Israeel. 34 Nunchus vaꞌt u mantaar sete jalel tekuꞌen. Utz ayaꞌ vaꞌl sebꞌan tiiꞌex setibꞌilaj sejununil. Kam echaꞌ munbꞌantu tiiꞌin setiꞌ, echat koꞌxh ebꞌantu tiiꞌex setibꞌilaj sebꞌan majte. 35 Tan untzꞌoj sebꞌan tiiꞌex setibꞌilaj, satootzaji kajay qꞌu aanima aas ex niman vetz.— Texhtuꞌ.
36 Aatz u Xhim vaꞌl Luꞌ, tal tek te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, ¿til seꞌenkꞌaxh?— Texh te.
Ech tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Saꞌkojveet abꞌen viꞌ cheel tu vaꞌl maꞌtkꞌin. Pek xamtel labꞌenaxh viꞌ.— Texh te.
37 Utz tal u Luꞌ te ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, ¿kantuꞌ yeꞌk saveet unbꞌen saiꞌ cheel? ¡Tan aal sunqꞌiꞌ kamchil saiꞌ!— Texh te.
38 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Saqꞌiꞌ kamchil viꞌ naaleꞌ? Niꞌxhtekꞌval see aas yeꞌsajen toqꞌ u bꞌaal tꞌel tuul, ox pajul maꞌt eesat iibꞌ tuul aas ootzajin.
14U Jesuus siꞌiqꞌon opon uchchil xeꞌ u kuBꞌaals Amlika
1 Yeꞌ koꞌxh ilin etaanima. Kꞌujlel nal ekꞌuꞌl tiꞌ u Tioxh utz, kꞌujloj ekꞌuꞌl viꞌ majte. 2 Tan aatz tu vaꞌl atilku vunTat tu Amlika, sibꞌal atibꞌal atile. Vetvallu sete koj atziꞌ aas yitꞌ koj echi. Pek maꞌt unbꞌan tuch etatibꞌal sekajayil. 3 Seꞌenin utz, maꞌt unbꞌan tuch etatibꞌal. Loqꞌ vul unpate. In chit suꞌliqꞌonbꞌenex viꞌ. Ech til vaꞌl saꞌatinkꞌin saꞌatinex tziꞌ majte. 4 Etootzajle til maꞌtkꞌin utz, etootzajle u bꞌey.— Texhtuꞌ.
5 Loqꞌ alax te tu u Maxh ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, yeꞌ qootzaj til maꞌtkꞌaxh. ¿Kaniꞌch qootzajit u bꞌey uncheeꞌ?— Texhtuꞌ.
6 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —In u bꞌey xeꞌ Tioxh. In vinujul. Utz in u tiichajil tetz bꞌenqꞌii bꞌensaj. Abꞌil koj soꞌopon xeꞌ vunTat untzꞌoj yitꞌ viꞌ koj. 7 Oj nojchit etootzajin, etootzajle vunTat majte atziꞌ. Utz cheel nixeꞌtetootzaji tan, ninaletileꞌ.— Texhtuꞌ.
8 Uncheeꞌ tal u Felipe te ech tzaꞌ: —KuBꞌaal, chuspi koꞌxhtuꞌ sakꞌuch u kuTat qe.— Texhtuꞌ.
9 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —¿Yootzajin tzik Felipe kꞌuxh sibꞌax tiempo vatin texoꞌl? Tan abꞌil vaꞌl vettillin, vettillu vunTat majte atziꞌ. Ech ¿kam tok naaleꞌ? aas: «Kꞌuch u kuTat qe.» Chaꞌaxh. 10 ¿Yetz nanima tzik aas maꞌl koꞌn in tuchꞌ vunTat utz; maꞌl koꞌn vunTat vuchꞌ majte? Aatz qꞌu yol qꞌuꞌl nivaleꞌ tzaꞌ, yitꞌ vetz koj sunjunal. Pek tetz vunTat vaꞌl atil sunkꞌatza. Tan aꞌ nibꞌanon qꞌu kam. 11 Nimataj aas maꞌl koꞌn in tuchꞌ vunTat utz; maꞌl koꞌn vunTat vuchꞌ. Aꞌ u techlal u vatin tuchꞌ vunTat qꞌu txaichil nunbꞌaneꞌ. 12 Niꞌxhtekꞌval sete aas abꞌil vaꞌl ninimanin, siꞌan qꞌu kam majte qꞌuꞌl nunbꞌaneꞌ tzaꞌ. Utz paalchu koꞌxh tereꞌn siꞌaneꞌ tan, maꞌtꞌin xeꞌ vunTat. 13 Utz kajay qꞌu kam qꞌuꞌl sejaj tu vunTat tunbꞌii, sunbꞌaneꞌ. Ech soꞌok iqꞌii u Tata kꞌatz u Kꞌaola. 14 Kam sejaj tunbꞌii, savaqꞌeꞌ.
U taqꞌtuꞌl u Tioxhla Espiirituu Jesuus siꞌaneꞌ
15 Oj nojchit tzꞌejel etaanima viꞌ, nimataj qꞌul unmantaar. 16 Utz sunjaj tu vunTat, sataqꞌ vaꞌt moxbꞌen etetz aas tiira saꞌatin texoꞌl bꞌenamen. 17 Ayaꞌ u Tioxhla Espiiritu, u iqꞌon tetz vinujul, vaꞌl yeꞌk saveet ikꞌulax tu qꞌu aanima qꞌuꞌl ayeꞌn tu paav. Tan nikojtileꞌ utz, yeꞌ tootzaj. Pek ech koj ex tan, etootzajle. Atil sekꞌatza utz, saꞌatin sekꞌatza.
18 Yitꞌ saꞌkojvaqꞌkaꞌex echaꞌ ikaa tal nitxaꞌ yeꞌk itxutx ibꞌaal. Pek saqꞌaavuꞌlin tzexeꞌ. 19 Bꞌiit koꞌxh siꞌaneꞌ utz, yeꞌkan satilin qꞌu aanima qꞌuꞌl ayeꞌn tu u paav. Pek aatz ex, setilin. Tan itzꞌlelin bꞌenqꞌii bꞌensaj. Utz saꞌatinex tu bꞌenqꞌii bꞌensaj majte. 20 Aatz siꞌan tu u qꞌii tziꞌ, setootzaji aas nojchit maꞌl koꞌn in tuchꞌ vunTat. Utz setootzaji aas atilin sekꞌatza utz; atilex sunkꞌatza majte. 21 Abꞌil vaꞌl atil qꞌul unmantaar sikꞌuꞌl utz, ninima, aꞌ vaꞌl tzꞌejel taanima viꞌ atziꞌ. Utz abꞌil vaꞌl tzꞌejel taanima viꞌ, siꞌan tii vunTat tiꞌ. Sunbꞌan tiiꞌin tiꞌ utz, saꞌatinin kꞌatza majte.— Texhtuꞌ.
22 Uncheeꞌ alax te tu u Judas ech tzaꞌ, vaꞌl yitꞌ aa Cariote koj: —KuBꞌaal, ¿kam tokeꞌ aas oꞌ koꞌxh sailonaxh utz, yitꞌ saꞌkojtilaxh unjot qꞌu aanima tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ?— Texh te.
23 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Abꞌil sitzꞌej taanima viꞌ, sinima vunyolbꞌal atziꞌ. Utz siꞌan tii vunTat tiꞌ. Ech saꞌatinoꞌ kꞌatza. Taꞌn saꞌatinoꞌ. 24 Pek abꞌil vaꞌl yitꞌ tzꞌejel koj taanima viꞌ, yeꞌ niniman vunyolbꞌal atziꞌ. Utz aatz qꞌu yol vetetabꞌilaꞌ tzaꞌ, yitꞌ vetz koj, pek tetz vunTat vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin.
25 Nival qꞌu kam sete tzaꞌ, tuul atilin texoꞌl. 26 Pek toj ichaj kꞌasuꞌl u moxbꞌen etetz vunTat tunbꞌii. Ayaꞌ u Tioxhla Espiiritu. Aꞌ vaꞌl sachusun kajay qꞌu kam sete. Utz sinachpixsa kajay qꞌu kam sete qꞌuꞌl vetvallaꞌ tzaꞌ.
27 Savoksa u paas tetaanima. Ayaꞌ vaꞌl atil sunkꞌatza, vaꞌl yitꞌ ech koj aꞌ vaꞌl atil tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Yeꞌ koꞌxh ilin etaanima utz, yeꞌ koꞌxh xoꞌvex. 28 Vetetabꞌilaꞌ, vetvallu sete aas sabꞌenin. Loqꞌ suꞌulin texoꞌl. Utz oj nojchit tzꞌejel etaanima viꞌ, satxuqꞌtxunex koj atziꞌ tiꞌ aas maꞌtꞌin xeꞌ vunTat. Tan paalchu vunTat sunviꞌ. 29 Nivalka el qꞌu kam sete cheel tzaꞌ aas yeꞌsaj unbꞌenaꞌ. Ech lenima aas maꞌt unbꞌenaꞌ. 30 Uncheeꞌ yitꞌ jankꞌal tereꞌn koj sayolonin setuchꞌ. Tan tul vaꞌl niqꞌesalain tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Utz yeꞌxh bꞌoj tokebꞌal sunkꞌatza. 31 Pek ministeer nunbꞌan qꞌu kam vettal vunTat ve. Ech satootzaji qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ aas nojchit kꞌonel vaanima tiꞌ vunTat.
Pek koꞌtaj, elojbꞌenoꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
15U tatin u Jesuus echaꞌ tzeꞌil uuva
1 Uncheeꞌ tal tepaj u Jesuus tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Ech in u nojla mukanil uuva. Utz aatz vunTat, echaꞌ aqꞌin tetz.+ 15:1 Choktaj u Isaias 5.1-7.2 Utz sateesa kajay qꞌu qꞌabꞌaj nitel sunkꞌatza qꞌuꞌl yeꞌ nivatzineꞌ. Pek satilbꞌe abꞌiste vaꞌl nitaqꞌ ivatz. Ech saꞌxhtaqꞌ tereꞌn ivatz. 3 Utz aatz ex, txꞌaaeltekꞌex tu qꞌul unyol vetvallu sete. 4 Tii atojex sunkꞌatza. Utz saꞌatinin sekꞌatza majte. Echaꞌ u qꞌabꞌ uuva sakoꞌnkoxhvatzin sijunal oj yitꞌ atil koj kꞌatz vimukanil. Utz echat koꞌxh ex majte. Saꞌkojekꞌuch u bꞌaꞌnil oj yitꞌ atilkojokꞌex sunkꞌatza.
5 Aatz in, echaꞌ in vimukanil u uuva. Utz ech ex qꞌul iqꞌabꞌaj. Tan abꞌil vaꞌl atoꞌk sunkꞌatza, atilin kꞌatza. Utz sibꞌal ivatz nitaqꞌeꞌ. Pek kam koj setxꞌol iveeteꞌ oj xaannajelex sunkꞌatza. 6 Tan abꞌil vaꞌl yitꞌ atil koj ok sunkꞌatza, saeesal sunkꞌatza. Echaꞌ itzokꞌleꞌl qꞌu qꞌabꞌ uuva. Ech nitzajeꞌ. Utz nimolaxeꞌ saꞌaqꞌax okoꞌp tu xamal tiꞌ itzꞌeꞌaꞌ.
7 Pek oj tii etatin sunkꞌatza utz, tii nenima vunyol, jajtaj kam kajay vaꞌl esaꞌ. Utz saꞌaqꞌax sete. 8 Nitok iqꞌii vunTat setaqꞌo oj nekꞌuch u bꞌaꞌnla txumbꞌal, echaꞌ bꞌaꞌnla vatz tzeꞌ. Utz oj nimnaꞌl aas ex unchusulibꞌ. 9 Kam chit echaꞌ ibꞌantu tii vunTat viꞌ, echat unbꞌantu tiiꞌin setiꞌ. Ech tii atojex sunkꞌatza tu vunbꞌantu tiiꞌin setiꞌ. 10 Saꞌatinex sunkꞌatza oj senima qꞌul unmantaar. Tan tiiꞌin setiꞌ. Echaꞌ nunbꞌaneꞌ aas nunnima qꞌul imantaar vunTat utz, atilin kꞌatza. Tan tii viꞌ.
11 Kꞌuxh nival qꞌu kam sete tziꞌ tan, aꞌ unsaꞌ senach u txuqꞌtxunchil vaꞌl nunnacheꞌ. Ech tzꞌajel u txuqꞌtxunchil sekꞌatza siꞌaneꞌ. 12 Utz aꞌ vunmantaar tzaꞌ; ayaꞌ vaꞌl sebꞌan tiiꞌex setibꞌilaj, echaꞌ unbꞌantu tiiꞌin setiꞌ. 13 Tan nojchit taꞌxh maꞌl aanima sibꞌ tii tiꞌ imol vaꞌl sataqꞌ tibꞌ tu kamchil tiꞌ qꞌu tamiigo. 14 Utz jolol ex vamiigo siꞌaneꞌ oj sebꞌan qꞌul vetvallu sete. 15 Tan “aqꞌonom” chajkoꞌnkojin setiꞌ. Tan aatz vaꞌl aqꞌonom kuꞌen, yeꞌ tootzaj kam niꞌan u bꞌaal taqꞌon. Pek “vamiigo” chajin setiꞌ tan, vetvallu kajay qꞌu kam sete qꞌuꞌl vetvabꞌi xeꞌ vunTat. 16 Utz yitꞌ ex koj vettxaaonin, pek in vettxaaonex. Utz aꞌ vetetz cheel sekꞌuch vitxumbꞌal u Tioxh sekꞌatza, echaꞌ bꞌaꞌnla vatz tzeꞌ. Ech vaꞌl sebꞌan bꞌenamen. Ech kajay qꞌu kam qꞌuꞌl sejaj tu vunTat tunbꞌii, sataqꞌ sete. 17 Ech nunbꞌan mantaar talax sete aas sebꞌan tiiꞌex setibꞌilaj sejununil.+ 15:17 Choktaj u Bꞌaxa Uꞌ Itzꞌibꞌa U Xhan 3.11.
U teesal iqꞌii u Jesuustuchꞌ qꞌu niman tetz
18 Oj nichiꞌkꞌulaꞌex qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, aꞌtzii. Tan ootzajitaj, in aꞌ bꞌaxal nichiꞌkꞌulaꞌin tziꞌ. 19 Utz siꞌan tii setiꞌ koj aas ex koj bꞌanol tetz qꞌu paav tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek yitꞌ ex koj bꞌanol tetz paav. Echixeꞌat nichiꞌkꞌulaꞌex tereꞌn qꞌu aanima. Tan txaaeltekꞌelex xoꞌl qꞌu aanima vaqꞌo tu u vatz a txꞌavaꞌ tzaꞌ. 20 Ulsataj u yol sekꞌuꞌl vaꞌl alel sete vaqꞌo aas yitꞌ paalchu koj tijleꞌm u aqꞌonom vatz u bꞌaal taqꞌon. Tan oj nivixvaleꞌ, saixvalex majte. Oj nimali vunyol, sanimal veyol majte. 21 Loqꞌ tiꞌ koꞌn vunbꞌii kꞌuxh sichiꞌkꞌulaꞌex qꞌu aanima. Tan axhibꞌi yeꞌ tootzaj abꞌil vaꞌl vetchajonkꞌasuꞌlin.
22 Yeꞌn koj ulin, yeꞌn koj ul yolonin xoꞌl qꞌu aanima, yeꞌ tootzaj koj atziꞌ aas atil ipaav. Pek aatz cheel, saꞌtereꞌnkojchee iyol tiꞌ imujax qꞌul ipaav. 23 Tan abꞌil vaꞌl nichiꞌkꞌulaꞌin, antu nichiꞌkꞌula vunTat majte. 24 Yeꞌ tootzaj qꞌu aanima koj atziꞌ aas atil ipaav aas yeꞌn koj ul unbꞌan qꞌu kam tixoꞌl qꞌuꞌl yeꞌxhabꞌil koꞌxh vaꞌt nibꞌanon. Pek nikoꞌntixvaꞌin kꞌuxh vettillu qꞌu kam nunbꞌaneꞌ. Utz aꞌ nitixva vunTat majte. 25 Loqꞌ itzojpu chit u yol vaꞌl tzꞌibꞌamalka tu vimantaar nital ech tzaꞌ: «Yeꞌk koꞌxh tokebꞌal nitixvaꞌin qꞌu aanima.» Chia.+ 15:25 Choktaj u Salmos 35.19; 69.4.
26 Pek suꞌul u moxbꞌen etetz vaꞌl sunchaj kꞌasuꞌl xeꞌ vunTat. Ayaꞌ u Tioxhla Espiiritu, u iqꞌon tetz vinujul. Aꞌ tek sayolon viꞌ; satal qꞌu kam sete. 27 Utz aatz ex, setxakbꞌaꞌ qꞌu kam viꞌ majte. Tan atilex sunkꞌatza tixeꞌtebꞌal. Ilel qꞌu kam setaqꞌo.
161 Uncheeꞌ vetvallu qꞌu kam sete tzaꞌ tan, aꞌ unsaꞌ aas yeꞌxhkam saeesankaꞌex viꞌ. 2 Tan saꞌnalojchalkꞌasuꞌlex tu qꞌu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar. Utz saꞌnalopon maꞌl tiempo aas abꞌil sayatzꞌonex, iqꞌii u Tioxh nitoksa sataleꞌ. 3 Utz ech siꞌan tziꞌ tan, yeꞌ tootzaj abꞌil vunTat utz, yeꞌ tootzaj abꞌil in. 4 Vetvallu kaael qꞌu kam sete tzaꞌ. Ech aatz loꞌopon u tiempo, letulsa sekꞌuꞌl aas alel tek sete vaqꞌo. Kꞌuxh yeꞌt val u kam sete tixeꞌtebꞌal tzaꞌ tan, atilin texoꞌl.
Vilochon u Tioxhla Espiiritu siꞌaneꞌ
5 Pek aatz cheel, seꞌenin xeꞌ vunTat vaꞌl vetchajonulin. Ech yeꞌxhabꞌil sachꞌotin ve aas: «¿Til maꞌtkꞌaxh?» Chaj koj. 6 Tan txumuꞌm okyu tetaanima cheel atziꞌ. Netxumun tu vaꞌl vetvalluka el sete tzaꞌ. 7 Pek vinujul nival sete aas bꞌaꞌn sabꞌenin. Tan oj yeꞌk sabꞌenin, yeꞌk suꞌul u moxbꞌen etetz. Ech sabꞌenin tan, seꞌnunchajuꞌl tzexeꞌ. 8 Utz aatz lauli, sinach bꞌen vipaav qꞌu aanima taqꞌo tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Ech satootzaji abꞌiste vijikomal, abꞌiste yeꞌxtxoj utz, abꞌiste vinujul. 9 Satabꞌi vipaav qꞌu aanima tan, yeꞌ nimotxinimaꞌin. 10 Utz satabꞌi vijikomal tan, maꞌtꞌin xeꞌ vunTat utz, saꞌtereꞌnkojetil unvatz. 11 Utz satabꞌi vitxꞌolpu inujul qꞌu kam tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ tan, tzꞌejaxyu yol tiꞌ u qꞌesalain tetz.
12 Sibꞌ tereꞌn koꞌxh kam siꞌchval sete, pek saꞌtereꞌnkojetii tiqꞌoleꞌ. 13 Pek aatz luꞌul u Tioxhla Espiiritu tetz vinujul, aꞌ saiqꞌon ebꞌey tiꞌ kajay vinujul. Tan yitꞌ iyol koj sijunal sataleꞌ. Pek aꞌ satal kajay vaꞌl satabꞌi kꞌatz vunTat. Utz aꞌ saꞌalon qꞌu kam sete qꞌuꞌl suꞌul taabꞌabꞌen. 14 Satoksa unqꞌii tan, vetz qꞌu yol sataleꞌ. Utz setootzaji taqꞌo. 15 Vetz qꞌu yol sataleꞌ tan, vetz kajay qꞌuꞌl atil xeꞌ vunTat. Ech tok vetvala aas setootzaji taqꞌo.
U txumuꞌm tuchꞌ u chiꞌbꞌichil sapaalku qꞌu chusulibꞌ
16 Utz bꞌiit koꞌxh siꞌaneꞌ, ech yeꞌkan setilin. Loqꞌ bꞌiit koꞌxh paj tuul saꞌpajetilin. Tan maꞌtꞌin xeꞌ vunTat.— Texhtuꞌ.
17 Uncheeꞌ motx tek tal unjolol qꞌu chusulibꞌ sivatzaj ech tzaꞌ: —¿Kam tok vaꞌl nital qe tziꞌ? aas: «Bꞌiit koꞌxh siꞌaneꞌ, ech yeꞌkan setilin. Loqꞌ bꞌiit koꞌxh paj tuul saꞌpajetilin. Tan maꞌtꞌin xeꞌ vunTat.» Chia.— Texhtuꞌ.
18 Utz nichmotxtal ech tzaꞌ: —¿Kan chaj tok vaꞌl nitaleꞌ tziꞌ? aas: «Bꞌiit koꞌxh setilin.» Chia. Yeꞌ tek qootzaj kam tok vaꞌl nitaleꞌ tziꞌ.— Texhtuꞌ.
19 Uncheeꞌ tootzaji u Jesuus aas nichmotxtachva ichꞌotil te. Tal tek te ech tzaꞌ: —¿Ni tzik eyol sevatzaj vaꞌl vetval sete aas: «Bꞌiit koꞌxh siꞌaneꞌ, yeꞌkan setilin. Utz bꞌiit koꞌxh paj tuul saꞌpajetilin.» Chiꞌin? 20 Niꞌxhtekꞌval sete aas saoqꞌex utz, satxumunex. Tuul sakoꞌntxuqꞌtxun qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Loqꞌ aꞌtzii. Kꞌuxh satxumunex tan, saꞌnalbꞌen vetxumuꞌms txuqꞌtxunchil. 21 Echaꞌ maꞌl ixoj aas saꞌtekatin titzꞌin, atil tu chiꞌom. Tan oponyu vitiempo aas saitzꞌpu u titzꞌin. Pek aatz maꞌt tatin u tal titzꞌin, yeꞌkan nititzꞌa u chiꞌom tu txuqꞌtxunchil. Tan, itzꞌpi vaꞌt aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. 22 Echat koꞌxh ex cheel majte. Atilex tu txumuꞌm. Loqꞌ saqꞌaavulvilex. Ech satxuqꞌtxun etaanima. Utz abꞌil koj sayaꞌsan vetxuqꞌtxunchil tziꞌ. 23 Utz aatz siꞌan tu u qꞌii tziꞌ, kam tereꞌn koj sechꞌoti ve. Tan niꞌxhtekꞌval sete aas sataqꞌ vunTat sete kajay vaꞌl sejaj te tunbꞌii. 24 Tan ulyukoꞌxhex tzaꞌ tuul, yeꞌxhkam maꞌj nejaj tunbꞌii. Pek jajtaj utz, sekꞌuleꞌ. Ech tiira saꞌxhtxuqꞌtxunex.
U tijleꞌm u Jesuusvatz qꞌu kam kajayil
25 Aatz cheel, kalabꞌ kam vetunkꞌam tiꞌ, tiꞌ talax qꞌu kam sete tzaꞌ. Pek saꞌnalul u tiempo aas yeꞌkan sunkꞌam tiꞌ kam tiꞌ talax qꞌu yol saval sete. Pek vatzsaj saval qꞌu kam sete tiꞌ vunTat. 26 Aatz siꞌan tu u qꞌii tziꞌ, jik techit ex sajajon qꞌu kam tu vunTat tu vunbꞌii. Yitꞌ in tereꞌn koj sajajon qꞌul ekam tu vunTat. 27 Utz tii vunTat setiꞌ majte tan, tiiꞌex viꞌ. Utz vetenimalaꞌ aas aꞌ vetkꞌaskuꞌlin xeꞌ u Tioxh. 28 Xeꞌ vunTat vetkꞌasuꞌlin, vetꞌulin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek saꞌtekvaqꞌka u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Utz maꞌttepajin xeꞌ vunTat.— Texhtuꞌ.
29 Uncheeꞌ alax te tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —Aatz cheel vatzsaj tek nayoloneꞌ. Yeꞌkan nakꞌam tiꞌ kam tayoloneꞌ. 30 Elyu kutxumbꞌal tuul cheel aas nojchit ootzaj qꞌu kam kajayil. Utz yitꞌ ministeer koj sachꞌotil u tokebꞌal see. Echixeꞌat nikunima aas aꞌ vetkꞌaskuꞌlaxh xeꞌ u Tioxh.— Texh te.
31 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Anal nenimaꞌin cheel? 32 Aatz cheel tan, tul u tiempo utz, oponyu texhtuꞌ aas sepaxi etibꞌ. Til chaj texh sekꞌaj sejununil. Ech setaqꞌkaꞌin sunjunal. Pek loqꞌ yitꞌ unjunal koj atilin. Tan atil vunTat sunkꞌatza. 33 Vetvallu qꞌu kam sete tziꞌ tan, aꞌ unsaꞌ aas saꞌatin paas tetaanima viꞌ. Kꞌuxh sapaalex tu kꞌaxkꞌo tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, kꞌujeꞌoj ekꞌuꞌl viꞌ tan, oleꞌyin tiꞌ isubꞌax u maalo tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
17Viqꞌilat isikꞌlet Tioxh u Jesuustiꞌ qꞌul ichusulibꞌ
1 Uncheeꞌ sajin jeꞌ u Jesuus tu amlika utz, tal ech tzaꞌ: —Tateey, oponyu u tiempo, sooksa unqꞌii, in aKꞌaol. Ech savoksa aqꞌii majte. 2 Tan vetaaqꞌlu vijleꞌm tiꞌ taqꞌax itiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj qꞌu aanima qꞌuꞌl vettaqꞌ ve sinimaꞌin. 3 Utz aꞌ u tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj vaꞌl satootzajiꞌaxh qꞌu aanima. Tan taꞌxh maꞌl axh, axh nojla Tioxh. Utz satootzaji aas in u Jesucristo majte vaꞌl vetachajuꞌl.
4 Vetvoksal aqꞌii tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Utz vetuntzojpixsal u aqꞌon vaꞌl vetaal ve sunbꞌaneꞌ. 5 Pek aatz cheel Tateey, oksa unqꞌii sakꞌatza, echaꞌ u tok unqꞌii sakꞌatza aas yeꞌsajich iveet u vatz amlika txꞌavaꞌ.
6 Vetvallu vabꞌii tu qꞌu aanima qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Tan eetz nale utz, vetaaqꞌ ve. Ech vetmotxinimal vayolbꞌal. 7 Vetmotxtootzajil cheel aas aꞌ nikꞌaskuꞌl kajay qꞌu kam tzaxeꞌ qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve. 8 Utz vetvallu qꞌu yol te qꞌuꞌl vetaal ve utz, vetmotxikꞌula. Vetmotxtootzajil bꞌaꞌnil aas aꞌ vetkꞌaskuꞌlin tzaxeꞌ. Utz vetinimalaꞌ aas axh vetchajonin. 9 Ech nunqꞌila sikꞌleꞌaxh tiꞌ qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve. Yitꞌ tiꞌ koj qꞌuꞌl tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, pek tiꞌ qꞌuꞌl eetz. 10 Tan eetz kajay qꞌu vetz. Utz vetz kajay qꞌuꞌl eetz. Utz tiꞌ vetok unqꞌii.
11 Yeꞌkan saꞌatinin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ tan, maꞌttexhin tzaxeꞌ. Pek saꞌatin qꞌu niman vetz tu u vatz amlika txꞌavaꞌ. Utz kola Tateey; xaannajelaxh kꞌatz paav. Kol tu vabꞌii jatvaꞌl qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve. Ech maꞌl koꞌn iatz samotxiꞌaneꞌ, echaꞌ oꞌ. 12 Tan nichunkol tu vabꞌii aas ela atichꞌin tuchꞌ tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Utz nikoꞌxh maꞌj tu qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve, maꞌkojtzꞌejxi. Pek taꞌxh satzꞌejxi vaꞌl aꞌ chit tetz tzꞌejxichil. Loqꞌ itzojpu chit vayol tzꞌibꞌamalka.+ 17:12 Choktaj u Salmos 41.9.
13 Pek aatz cheel tan, saꞌtekqꞌaavbꞌenin tzaxeꞌ. Utz siiꞌ nival qꞌu kam tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ, ech tzꞌajel u txuqꞌtxunchil kꞌatza siꞌaneꞌ, echaꞌ vuntxuqꞌtxuneꞌ. 14 Vetvallu vayolbꞌal te. Pek nikoꞌnmotxteesal iqꞌii tiꞌ tu qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Axhibꞌi yitꞌ tetz tereꞌn koj u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Echaꞌ in, yitꞌ in koj tetz u vatz txꞌavaꞌ. 15 Loqꞌ aꞌ koj nunjaj see aas seesa bꞌen tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek aꞌ nunjajeꞌ aas sakol vatz u txꞌiꞌliꞌinaj. 16 Tan yitꞌ tetz koj u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Echaꞌ in aas in koj tetz u vatz amlika txꞌavaꞌ. 17 Xaanseꞌl kꞌatz paav tiꞌ inimal vayolbꞌal. Tan aꞌ vinujul. 18 Kam echaꞌ machajtuꞌlin tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ, echat unchajtu bꞌen tu u vatz txꞌavaꞌ majte. 19 Utz tiꞌ qꞌu niman vetz tziꞌ, savaqꞌ vibꞌ tu kamchil. Ech saxaaneꞌl kꞌatz paav taqꞌo.
20 Loqꞌ yitꞌ taꞌn koꞌnkoxh nunqꞌila sikꞌleꞌaxh tiꞌ qꞌu niman vetz. Pek nunqꞌila sikꞌleꞌaxh tiꞌ tereꞌn qꞌuꞌl saꞌnalnimanin tu qꞌul iyol majte. 21 Ech maꞌl koꞌn iatz siꞌaneꞌ sikajayil. Echaꞌ axh tuchꞌ in Tateey. Utz echaꞌ in sauchꞌ majte. Maꞌl koꞌn saelku sukukꞌatza. Ech sinima qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ aas axh vetchajonkꞌasuꞌlin. 22 Utz vetvaqꞌlu tetz u tokebꞌal unqꞌii vetaaqꞌa. Ech maꞌl koꞌn iatz samotxiꞌaneꞌ. Echaꞌ in sauchꞌ aas maꞌl koꞌn oꞌ. 23 In tiꞌ utz, axh viꞌ. Ech tiira tzꞌajel tu vibꞌantu maꞌl iatz siꞌaneꞌ. Utz samotxtootzaji qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ aas axh vetchajonin utz, tiiꞌaxh tiꞌ. Echaꞌ aꞌantu tii viꞌ.
24 Tateey, aꞌ unsaꞌ aas aꞌ samotxatinku sunkꞌatza tu vaꞌl saꞌatinkꞌin, jatvaꞌl qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve. Ech samotxtil u tokebꞌal unqꞌii aqꞌel saaqꞌo. Tan kꞌonel nal avaanima viꞌ ayaꞌxchen yeꞌsajich ichee u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. 25 Unjikomla Tat, yeꞌ tootzajaxh qꞌu aanima tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Pek ootzajimalaxh vaqꞌo. Utz aatz qꞌuꞌl nimanyin tziꞌ, vetmotxtootzajilaꞌ aas axh vetchajonkꞌasuꞌlin. 26 Vettootzajil vabꞌii vaqꞌo. Utz saꞌtereꞌntootzaji vaqꞌo majte. Ech kam ech aꞌantu tiiꞌaxh viꞌ, echat koj iꞌantu tii tibꞌilaj. Ech saꞌatinin kꞌatza.— Texh u Jesuus.
18Vitxaypu u Jesuus
1 Uncheeꞌ kꞌasuꞌl u Jesuus aas maꞌtich taltu qꞌu kam tziꞌ. Motx bꞌen salabꞌen u tal aꞌ Cedroon, tu vaꞌl atichku untanul chikobꞌeꞌm. Ech okoꞌp tuul tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ. 2 Utz tootzajich u chikobꞌeꞌm u Judas vaꞌl siꞌchkꞌuchun u Jesuus tu qꞌu txayol tetz. Tan jatpajul koꞌn maꞌtich topon u Jesuus tziꞌ tuchꞌ qꞌul ichusulibꞌ.
3 Ech kꞌasuꞌl untanul sol tiꞌ u Judas tuchꞌ unjolol xeen tetz vikuentail u totztioxh. Aꞌ chajon kꞌasuꞌl tiꞌ qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh tuchꞌ qꞌu fariseo. Ech jolol iqꞌomich itzaa txijtxubꞌal aas opon tziꞌ. Utz jolol iqꞌomich ichꞌichꞌ majte.
4 Aatz u Jesuus tan, tootzajich tekuꞌen kam vaꞌl siꞌchuchi. Ech bꞌaxal ul ikꞌuleꞌ. Tal te ech tzaꞌ: —¿Abꞌil nechokeꞌ?— Texh te.
5 Utz tzaqꞌbꞌel ech tzaꞌ: —Aꞌ nikuchok u Jesuus aa Nazareet.— Texh teꞌleꞌ.
Tal u Jesuus te: —In.— Texhtuꞌ.
Utz atich ok u Judas tixoꞌl vaꞌl oksan tiqꞌabꞌ qꞌu txayol tetz. 6 Ech taꞌxh veet taltu te aas: —In.— Texh u Jesuus, motx bꞌijbꞌoch iqꞌaav tiꞌ iqul. Utz motx tꞌiꞌp kuꞌ vatz txꞌavaꞌ. 7 Uncheeꞌ qꞌaav paj chꞌotil te tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Abꞌil nechokeꞌ?— Texh te.
Motx tzaqꞌbꞌu ech tzaꞌ: —Aꞌ nikuchok u Jesuus aa Nazareet.— Texh te.
8 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Vetvallu sete aas in. Oj in koꞌxh nechokꞌin, aqꞌtaj tzii aas sabꞌen qꞌul unchusulibꞌ tziꞌ.— Texhtuꞌ. 9 Tal ech tziꞌ tan, itzojpu chit viyol vaꞌl tala aas: —Yeꞌxhkam vetuntzꞌej maꞌj tu qꞌuꞌl vetaaqꞌ ve.— Texhtuꞌ.
10 Utz iqꞌomich maꞌl ichꞌichꞌ u Xhim, val Luꞌ majte. Utz ijuu jeꞌul tu u totzotz. Tzokꞌoni; itzokꞌeꞌl sebꞌal ixichin u taqꞌonom u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh. Malco ibꞌii u aqꞌonom tziꞌ.
11 Pek tal u Jesuus tu u Luꞌ ech tzaꞌ: —Aqꞌ koꞌp vachꞌichꞌ tu totzotz tziꞌ. Tan ministeer unpaal tu u il tzaꞌl vaꞌl vettaqꞌuꞌl vunTat viꞌ.— Texhtuꞌ.
U tiqꞌol opon u Jesuusvatz u Caifaas
12 Uncheeꞌ txayax u Jesuus tu qꞌu qꞌesal sol tuchꞌ qꞌul isol utz, tuchꞌ qꞌu xeen totztioxh qꞌuꞌl chajax tu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Utz iqitza. 13 Ech aꞌ bꞌaxal motx tiqꞌov bꞌen vatz u Anaas, vijiꞌ u Caifaas vaꞌl qꞌesal oksan yolich vatz Tioxh tu u yaꞌbꞌ tziꞌ. 14 U Caifaas vaꞌl maꞌtich alon tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal aas aal bꞌaꞌn maꞌl koꞌn vinaj sakam tiꞌ qꞌu tenam kajayil.+ 18:14 Choktaj U Xhan tzaꞌ 11.49-50.
U teesat tibꞌ u Luꞌ tuulaas tootzaj u Jesuus
15 Uncheeꞌ aatz u Xhim, vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte, xamich tiꞌ u Jesuus. Aꞌich imol vaꞌt u chusulibꞌ vaꞌl tootzajich tibꞌ tuchꞌ u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh. Ech aqꞌax tzii okoꞌp tiꞌ u Jesuus vatz qꞌanal. 16 Pek aatz u Luꞌ, atichka tiꞌ eluꞌl u qꞌanal vatz jubꞌal. Ech teluꞌl u chusulibꞌ vaꞌl tootzajich tibꞌ tuchꞌ u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh. Utz iqꞌila u xeen tziꞌ peꞌ. Tal te aas sichaj okoꞌp u Luꞌ. 17 Utz aatz u ixoj kꞌulanal vaꞌl nichxeen u tziꞌ peꞌ, tal tu u Luꞌ ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik ant axh, axh ichusulibꞌ u vinaj majte tziꞌ?— Texhtuꞌ.
Utz tal u Luꞌ ech tzaꞌ: —¡Yitꞌ antu koj in!— Texhtuꞌ. 18 Ech jolol txaklich ok tziꞌ xamal qꞌu aqꞌonom tuchꞌ qꞌu xeenal. Nichmotxilee tibꞌ. Maꞌtich motx toksat maꞌl xamal tan, kaanaich cheꞌv. Ech antu txaklich ok tixoꞌl u Luꞌ. Nichilee tibꞌ majte.
Vichꞌotpu itziꞌ u Jesuus tu u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh
19 Aatz u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh, ichꞌoti itziꞌ u Jesuus tiꞌ qꞌul ichusulibꞌ utz, tiꞌ vichusbꞌal. 20 Loqꞌ tzaqꞌbꞌu koꞌn u Jesuus ech tzaꞌ: —Vatzsaj nunyolon vatz tenam kajayil. Chajpaj nunchusuneꞌ, aꞌ nunbꞌanvu tu viqꞌanalil u totztioxh tuchꞌ tu qꞌu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar vaꞌl nimolvu tibꞌ qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Ech yeꞌxhkam maꞌj kam jutzimal koj talax nunbꞌaneꞌ. 21 Ech ¿kam tokeꞌ nachꞌoti ve? Aal bꞌaꞌn aꞌ sachꞌotiv tu qꞌu aanima qꞌuꞌl abꞌinnaj unyoloneꞌ. Tan tootzajle kam alel vaqꞌo.— Texhtuꞌ.
22 Taꞌxh veet tal u kam u Jesuus tziꞌ, paqꞌax ok txala itziꞌ tu maꞌl qꞌu xeenal atich tziꞌ. Utz tal te ech tzaꞌ: —¿Kam tokeꞌ aas ech itzaqꞌbꞌel u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh naꞌaneꞌ tziꞌ?— Texh te.
23 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Oj yeꞌxtxoj maꞌj kam tu vaꞌl vetvala, ala kam u yeꞌxtxoj. Pek oj bꞌaꞌn utz, ¿kantuꞌ naqꞌosin?— Texh te.
24 Ech chajax tek bꞌen u Jesuus tu u Anaas xeꞌ u Caifaas, vaꞌl qꞌesal oksan yolich. Qitzel ibꞌen iꞌana.
U teesat tibꞌ u Luꞌ tuulaas tootzaj u Jesuus
25 Uncheeꞌ txaklich u Luꞌ tziꞌ xamal, nichilee tibꞌ. Utz alax paj te ech tzaꞌ: —¿Yitꞌ tzik ant axh, axh ichusulibꞌ?— Texh teꞌleꞌ.
Loqꞌ teesa koꞌn tibꞌ u Luꞌ tuul ech tzaꞌ: —Yitꞌ antu koj in.— Texhtuꞌ.
26 Pek atich maꞌl tu qꞌu taqꞌonom u qꞌesal oksan yol vatz Tioxh tixoꞌl. Titzꞌin tatzikich u vinaj vaꞌl tzokꞌax el ixichin tu u Luꞌ. Tal te ech tzaꞌ: —¿Oj tzik yeꞌn vilaxh? tan, aꞌ amol xoꞌl u chikobꞌeꞌm.— Texh te.
27 Loqꞌ teesa koꞌn paj tibꞌ u Luꞌ tuul. Tuul oqꞌ tek u bꞌaal tꞌel.
U tiqꞌol opon u Jesuusvatz u governadoor
28 Uncheeꞌ aatz qꞌalaꞌmich tekuꞌen, iqꞌol kꞌasuꞌl u Jesuus tu u totzotz u Caifaas. Utz ex aqꞌaxoj tu u bꞌanbꞌal topiisyo u governadoor. Loqꞌ yeꞌt okoꞌp qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal toꞌotzotz. Tan txaaꞌ vatz qꞌul imantaar, yeꞌt motx iyansa tibꞌ. Ech saveeti satechbꞌu u echbꞌubꞌal vaꞌl nitechbꞌul tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto.
29 Ech eluꞌl u Pilato siatz, tal te ech tzaꞌ: —¿Kam tiꞌ nexochvu u vinaj tziꞌ?— Texhtuꞌ.
30 Motx tzaqꞌbꞌu ech tzaꞌ: —Yeꞌk koj maꞌj ipaav u vinaj tziꞌ, yeꞌn qiqꞌo ul tzaꞌ koj atziꞌ.— Texhtuꞌ.
31 Ech tal tek u Pilato ech tzaꞌ: —Iqꞌotaj bꞌen utz, txꞌoltaj inujul tu vemantaar.— Texh te.
Pek alax te tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal ech tzaꞌ: —Yitꞌ aqꞌel koj tzii qe aas sakuyatzꞌ maꞌj aanima.— Texhtuꞌ. 32 Kꞌuxh motx tal ech tziꞌ tan, itzojpu chit viyol u Jesuus vaꞌl tala aas kaniꞌch ikam sakami. 33 Ech qꞌaavpajokoꞌp u Pilato tu u bꞌanbꞌal topiisyo. Isikꞌle ok u Jesuus tiꞌ utz, tal te: —¿Axh tzik u tijlenal qꞌu Israeel siꞌaneꞌ tziꞌ?— Texh te.
34 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Sakꞌuꞌl chixh nicheek vaꞌl nachꞌoti ve tziꞌ, pek oj alel u kam see viꞌ tziꞌ?— Texhtuꞌ.
35 Tzaqꞌbꞌel tu u Pilato ech tzaꞌ: —¿Tzꞌoj tzik in Israeel? Pek qꞌul eetz aa tenamil tuchꞌ qꞌu qꞌesal oksan yol nixochonaxh sunvatz. ¿Kam paav vetaꞌana?— Texhtuꞌ.
36 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Yitꞌ aꞌ koj sunbꞌanvu vunQꞌesalail tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Tan samotxchꞌaꞌoin qꞌu niman vetz viꞌ atziꞌ aas aꞌ koj sunbꞌanva. Yeꞌk sataqꞌ tzii sakuꞌin tiqꞌabꞌ qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal koj. Ech yitꞌ aꞌ koj sunbꞌanvu vunQꞌesalail tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
37 Tal paj u Pilato te ech tzaꞌ: —Uncheeꞌ ¿axh u ijlenal siꞌaneꞌ?— Texh te.
Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —Axh nialon aas in ijlenal. Pek aꞌ untxaꞌk vetitzꞌpꞌin. Utz ech untxaꞌk vetꞌulin tu u vatz amlika txꞌavaꞌ, tiꞌ ul talax vinujul. Utz abꞌil vaꞌl atil tu vinujul, nitabꞌi qꞌu kam nivaleꞌ.— Texhtuꞌ.
38 Tal u Pilato te ech tzaꞌ: —Utz ¿kam vinujul?— Texhtuꞌ. Ech taꞌxh tala, elpajul vatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Tal te ech tzaꞌ: —Yeꞌk maꞌj paav nivil kꞌatza. 39 Pek kostuumbre nal texoꞌl aas nichajpul maꞌl preexhu tu u nimla qꞌii tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto. Ech ¿aꞌ tzik esaꞌ aas aꞌ sunchajpu vaꞌl ijlenal texoꞌl ex Israeel?— Texh te.
40 Ech kajay qꞌu mam tenam qetun taltu ech tzaꞌ: —¡Yeꞌka, yitꞌ aꞌ koj sachajpu vaꞌl tziꞌ! Pek ¡aꞌ sachajpu u Barrabaas!— Texhtuꞌ. Utz aatz u Barrabaas tan, elqꞌomich.
191 Uncheeꞌ aatz u Pilato, tal itzꞌuꞌmal u Jesuus. 2 Utz motx ipaꞌtxꞌu maꞌl chꞌiꞌx koroona qꞌu sol majte. Taqꞌ jeꞌ tiviꞌ u Jesuus. Utz toksa vaꞌt qꞌej kaj oksaꞌm kꞌatza. 3 Ech nichmotxtal tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¡Techal axh, ijlenal tetz qꞌu Israeel!— Chu te. Tuul nichipaqꞌoꞌk. 4 Uncheeꞌ elpajul unpat u Pilato vatz qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal utz, tal te ech tzaꞌ: —Iltaj bꞌaꞌnil etileꞌ. Vetviqꞌol eluꞌl sevatz utz, ootzajitaj tan, yeꞌk maꞌj paav bꞌanel taqꞌo nivileꞌ.— Texhtuꞌ. 5 Ech eluꞌl u Jesuus. Atich jeꞌ u chꞌiꞌx koroona tiviꞌ. Utz atoꞌk u qꞌej kaj oksaꞌm taqꞌo. Utz tal u Pilato ech tzaꞌ: —Aatz cheel, nivaqꞌka u vinaj teqꞌabꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
6 Utz taꞌxh ilax u Jesuus tu qꞌu qꞌesal oksan yol tuchꞌ qꞌu xeenal, motx qꞌeqꞌun tal tu ech tzaꞌ: —¡Jeꞌoj vatz kurus! ¡Jeꞌoj vatz kurus!— Texhtuꞌ.
Pek tal u Pilato te ech tzaꞌ: —Iqꞌotaj bꞌen. Utz ex saꞌaqꞌon jeꞌ vatz kurus. Pek ech koj tan, yeꞌxhkam niꞌan nivileꞌ; yeꞌk ipaav.— Texhtuꞌ.
7 Utz tzaqꞌbꞌel tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal ech tzaꞌ: —Aatz oꞌ, atil maꞌl kumantaar. Utz kamchil siꞌaneꞌ echaꞌ nital u kumantaar. Tan kam tokeꞌ aas nitaqꞌ bꞌens tibꞌ ikꞌaol Tioxh.— Texhtuꞌ. 8 Ech aal chit xoꞌv u Pilato aas tabꞌi u yol tziꞌ. 9 Ech qꞌaavoꞌk u Pilato tu u bꞌanbꞌal topiisyo utz, tal tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Til aanimail axh?— Texh te.
Pek yeꞌt tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus.
10 Uncheeꞌ alax paj te tu u Pilato ech tzaꞌ: —¿Kantuꞌ yeꞌ natzaqꞌbꞌeꞌin? ¿Yetz ootzaj tzik aas atil vijleꞌm saval ajeꞌ vatz kurus utz; atil vijleꞌm sunchajpuꞌaxh?— Texh te.
11 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tala: —Kam koj iijleꞌm saꞌatin viꞌ oj yitꞌ u Tioxh koj saꞌaqꞌon tzii see. Pek aꞌtzii. Tan aꞌ maas ataj paav qꞌuꞌl vetoksanin taqꞌabꞌ.— Texh te.
12 Ech aatz u Pilato, titzꞌa kaniꞌch ichajpul siꞌan tu u muꞌkꞌul tziꞌ. Pek nichmotxiqꞌeqꞌun taltu qꞌu tenam ech tzaꞌ: —¡Untzꞌoj sachajpu vaꞌl tziꞌ, yitꞌ axh koj tamiigo u ijlenal Cesar! Tan abꞌiste vaꞌl nitektaqꞌ bꞌen tibꞌs ijlenal, aꞌ niqel u Cesar.— Texh te.
13 Ech taꞌxh tek tabꞌi u kam u Pilato tzaꞌ, taqꞌ eluꞌl u Jesuus qꞌanal. Utz kꞌujeꞌ u Pilato tu u qꞌatbꞌal tzii, vaꞌl Gaabata ibꞌii tu yolbꞌal hebreo, vaꞌl nukꞌel kuꞌ sivan tuul. 14 Aꞌ chit ibꞌanax u kam tziꞌ, aas siꞌchtexhxeꞌt u nimla qꞌii. Aꞌ chit nichtekiꞌankeꞌl tuch tibꞌ qꞌu aanima. Utz chaqꞌaal qꞌiich tekuꞌen. Tal u Pilato tu qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal ech tzaꞌ: —Aatz cheel, atil vetijlenal tzuta.— Texh te.
15 Pek motx koꞌn xeꞌt iqꞌeqꞌun ech tzaꞌ: —¡Paaloj el! ¡Paaloj el! ¡Jeꞌoj vatz kurus!— Texhtuꞌ.
Tal tek u Pilato te ech tzaꞌ: —¿Savaqꞌ jeꞌ vetijlenal vatz kurus?— Texhtuꞌ.
Tzaqꞌbꞌu qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh ech tza: —Yeꞌk vaꞌt qijlenal tiꞌ u Cesar.— Texhtuꞌ.
16 Uncheeꞌ taqꞌka u Jesuus tikuenta; sataqꞌ jeꞌ vatz kurus. Ech iqꞌol kꞌasuꞌl u Jesuus tu qꞌu aanima tziꞌ.
U taqꞌax jeꞌ u Jesuus vatz kurus
17 Uncheeꞌ ijamich maꞌl u kurus tu u Jesuus aas kꞌasuꞌl. Aalich ibꞌen tu u txꞌavaꞌ Tatibꞌal Bꞌajil Viꞌ; Goolgota tu u yolbꞌal hebreo. 18 Tan latziꞌ motx taqꞌvu jeꞌ u Jesuus vatz kurus. Ant imol kaꞌvaꞌt vinaj jeꞌ vatz kurus. Jununil sitxala u Jesuus. 19 Ech tal itzꞌibꞌal maꞌl u yol u Pilato vatz vikurus u Jesuus. Nichtal ech tzaꞌ: “JESUUS AA NAZAREET TIJENAL QꞌU ISRAEEL.” Chia. 20 Utz sibꞌal qꞌu Israeel siꞌklen qꞌu yol tziꞌ tan, axhibꞌi najaꞌch koꞌn u tenam aqꞌlik jeꞌ u Jesuus vatz kurus. Utz oxvaꞌl yolbꞌal tzꞌibꞌalik u yol majte tziꞌ: tu u yolbꞌal hebreo, tu u yolbꞌal griego, tuchꞌ tu u yolbꞌal latiin.
21 Ech motx tek tal qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh xoꞌl qꞌu Israeel tu u Pilato ech tzaꞌ: —Yeꞌ koꞌxh atzꞌibꞌa aas: “Tijlenal Qꞌu Israeel,” chaꞌaxh. Pek aꞌ satzꞌibꞌa aas: “Aꞌ Koꞌxh Nialon Aas Tijlenal Qꞌu Israeel,” chajaxh.— Texhtuꞌ.
22 Tzaqꞌbꞌu u Pilato ech tzaꞌ: —Taꞌxhtuꞌ vetuntzꞌibꞌalaꞌ kam vetuntzꞌibꞌalaꞌ.— Texhtuꞌ.
23 Uncheeꞌ taꞌxh tek veet ijeꞌ u Jesuus vatz kurus tu qꞌu sol, motx tiqꞌo kꞌasuꞌl qꞌu toksaꞌm. Kaavaꞌl taqꞌ kuꞌ tuul. Jununil tetz junun sol iꞌana. Antu motx tiqꞌo kꞌasuꞌl u toksaꞌm vaꞌl chemich chelkin bꞌuꞌj, yitꞌ tzꞌisel koj. 24 Ech motx tek tal sivatzaj ech tzaꞌ: —Yeꞌk sakuqꞌix tuul. Pek kubꞌantaj saach tiꞌ. Ech saqileꞌ abꞌil bꞌoj etz liꞌana.— Texhtuꞌ. Loqꞌ itzojpu chit u yol vaꞌl tzꞌibꞌamalka ech tzaꞌ:
—Motx ijatx qꞌu voksaꞌm siatzaj. Iꞌan bꞌul tiꞌ.— Chia.+ 19:24 Choktaj u Salmos 22.18.
Utz anchituꞌ. Ech motx iꞌan qꞌu sol.
25 Uncheeꞌ atich opon vinan u Jesuus kꞌatz u kurus, tuchꞌ vitzaꞌqꞌ vinan. Antu u Liꞌ, u tixoj u Cleofas, tuchꞌ u Liꞌ aa Magdala. 26 Ech sajin kuꞌl u Jesuus; til vinan. Utz til u chusulibꞌ majte vaꞌl tiich chit tiꞌ. Tan atich opon. Utz tal tek u Jesuus tu vinan ech tzaꞌ: —Nan, aꞌ tek iitzꞌin vaꞌl tzuta.— Texh tiꞌ u chusulibꞌ vaꞌl tiich chit tiꞌ u Jesuus ti. 27 Utz tal tu u chusulibꞌ ech tzaꞌ majte: —Aꞌ tek anan vunnan tziꞌ.— Texh te.
Ech aatz u chusulibꞌ tziꞌ, yakich tiqꞌo bꞌen vinan u Jesuus tiꞌ tu tatibꞌal.
Vikam u Jesuus vatz u kurus
28 Uncheeꞌ xamtich tek tiꞌ u kam tzaꞌ, tootzajich u Jesuus aas maꞌt tek itzojpu kajay qꞌu kam ul iꞌaneꞌ. Tal tek ech tzaꞌ: —Nitzaj untziꞌ.— Texhtuꞌ. Loqꞌ itzojpu chit qꞌu yol tzꞌibꞌamalka.+ 19:28 Choktaj u Salmos 69.21.29 Utz atich maꞌl u xhaaro tziꞌ, noonaj minaagre tuul. Ech jilul maꞌl u nuqꞌkin bꞌuꞌj tuul, qitzax ok tiꞌ maꞌl u tzeꞌ hisopo. Ech taqꞌ jiꞌop titziꞌ u Jesuus, sitzꞌutzꞌeꞌl taaꞌ tiꞌ. 30 Ech taꞌxh veet itzꞌutzꞌteꞌl u minaagre u Jesuus tziꞌ, tal ech tzaꞌ: —¡Kajay vettiqꞌol tibꞌ!— Texhtuꞌ. Ech inakbꞌaꞌ kuꞌ iviꞌ utz, kami.
Vipaasal chꞌichꞌ xeꞌaj tuulu Jesuus
31 Uncheeꞌ bꞌen qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal xeꞌ u Pilato. Ex ijajabꞌe aas sapaxil vatz tajan qꞌuꞌl atich jeꞌ vatz kurus. Oora sakamsali, ech saeesal vatz kurus. Tan aꞌ isaꞌ yeꞌk sakaa vatz kurus tu u ilanbꞌal qꞌii vaꞌl siꞌchtexhxeꞌti. Tan nichtekiꞌankeꞌl tuch tibꞌ qꞌu aanima tan, sibꞌ tatin u ilanbꞌal qꞌii siatz vaꞌl nichipaal tiꞌ u Elchil Vatz Kamchil Tu Egipto. 32 Anchituꞌ. Motx opon qꞌu sol. Utz ipaxi vatz tajan u bꞌaxa vaꞌl aqꞌax jeꞌ vatz kurus kꞌatz u Jesuus. Tan yeꞌsajich ikameꞌ. Utz echat iꞌan tu vaꞌt vaꞌl.
33 Pek aatz motx opon kꞌatz u Jesuus, tila maꞌtich ikameꞌ. Yeꞌt ipaxi veꞌt vatz tajan. 34 Loqꞌ aatz maꞌl u sol, itzokꞌ txala tuul u Jesuus tu maꞌl lanza. Utz oora eluꞌl kaj tuul tuchꞌ aꞌ. 35 Utz aꞌ nialon qꞌu kam tzaꞌ vaꞌl ilon. Utz noj vaꞌl nitaleꞌ. Tekꞌ tootzajle aas inujul vaꞌl nitaleꞌ. Ech motxoj enima majte. 36 Tan kꞌuxh yeꞌt paxil vatz tajan u Jesuus, aꞌ tzojpi u yol tzꞌibꞌamalka ech tzaꞌ:
—Yitꞌ saꞌkojpaxil ibꞌajil.— Chia.+ 19:36 Choktaj u Salmos 34.20; u Eexodo 12.46; u Nuumeros 9.12.
37 Utz echat nital vaꞌt u yol majte vaꞌl tzꞌibꞌamalka aas:
—Saꞌnalilax vaꞌl paasal chꞌichꞌ txala tuul.— Chia.+ 19:37 Choktaj u Zacarias 12.10; Qꞌu Kam Ibꞌaxabꞌsa Ikꞌuchax U Tioxh (Apocalipsis) 1.7.
Vimujax u Jesuus
38 Uncheeꞌ xamtich tek tuul, ex ijaj bꞌaꞌnil u Xhep aa Arimatea tu u Pilato aas satiqꞌo bꞌen vichiꞌl u Jesuus. Ech aqꞌax tzii te tu u Pilato. Utz bꞌeni, ex teesa kuꞌl vichiꞌl u Jesuus vatz kurus. Aatz u Xhep tziꞌ tan, nimanich tetz u Jesuus. Pek yeꞌ koꞌn naꞌl nichiꞌaneꞌ. Tan aꞌ nichixoꞌvaꞌ qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. 39 Antu opon u Nicodemo majte, vaꞌl opon xeꞌ u Jesuus tu aqꞌbꞌal. Iqꞌomich txꞌumqꞌixsabꞌal taqꞌo, mirra tuchꞌ aaloe. Kamal maꞌj kintaal. 40 Ech motx tiqꞌo kꞌasuꞌl vichiꞌl u Jesuus. Utz ibꞌachoꞌk tu bꞌaꞌnla bꞌuꞌj. Toksa vichiꞌl tu qꞌu bꞌaꞌnla chaj txꞌumqꞌixsabꞌal. Tan ech u kostuumbre xoꞌl qꞌu Israeel tiꞌ imujax kamchil.
41 Uncheeꞌ atich maꞌl u chikobꞌeꞌm tu u lugaar vaꞌl aqꞌaxku jeꞌ u Jesuus vatz kurus tziꞌ. Utz atich maꞌl akꞌ jul vatz sivan xoꞌl u chikobꞌeꞌm. Yeꞌsajich tok maꞌj kamnaj tuul. 42 Ech mujax texh u Jesuus tziꞌ tan, siꞌchtexhxeꞌt u nimla qꞌii. Utz najaꞌ u mujbꞌal majte. Tan aꞌ tek nichiꞌankeꞌl tuch tibꞌ qꞌu aanima.
20U qꞌaavtitzꞌpu u Jesuus
1 Uncheeꞌ aatz iꞌan tu u bꞌaxa qꞌii tetz u xhemaana, kuꞌsaj chit bꞌen u Liꞌ aa Magdala tu u mujbꞌal tetz u Jesuus. Ankoꞌxh ukenich tereꞌn. Utz aꞌ tek tila elnajich u sivan, u jupibꞌ itziꞌ u jul. 2 Ech tꞌaspu ibꞌenaꞌ, bꞌen xeꞌ u Xhim, vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte, tuchꞌ xeꞌ u chusulibꞌ vaꞌl tiich chit u Jesuus tiꞌ. Utz tal te ech tzaꞌ: —¡Eesali bꞌen u kuBꞌaal tu mujbꞌal tetz utz, yeꞌ qootzaj til chaj ex aqꞌlojka!— Texhtuꞌ.
3 Ech elbꞌen u Luꞌ tuchꞌ vaꞌt u chusulibꞌ, bꞌen tu u mujbꞌal tetz. 4 Ela tꞌaspu ibꞌen sikaꞌbꞌil. Pek maas tꞌaspu vaꞌt u chusulibꞌ vatz u Luꞌ. Ayaꞌ vimol. Ech bꞌaxal opon tu u mujbꞌal tetz u Jesuus. 5 Loqꞌ yeꞌt okoꞌp tu u jul. Pek ikꞌoꞌbꞌaꞌ kuꞌ tibꞌ, sajin okoꞌp tuul. Utz taꞌxh til qꞌu bꞌuꞌj atichka tziꞌ. 6 Ech opon tek u Xhim, vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte utz, bꞌenoꞌk tu u jul. Til qꞌu bꞌuꞌj atichka tziꞌ. 7 Loqꞌ aatz u bꞌuꞌj vaꞌl bꞌachichku iviꞌ u Jesuus, yitꞌ atich koj ok xoꞌl qꞌu liikin bꞌuꞌj. Pek paarten tek bꞌochichku bꞌen. 8 Ech okoꞌp u chusulibꞌ tu u jul majte, vaꞌl bꞌaxal oponi. Utz tila aas yeꞌkanich tek u Jesuus. Ech nal tek inima vaꞌl alax te. 9 Tan yeꞌsajich tel itxumbꞌal tu u yol tzꞌibꞌamalka aas ministeer saqꞌaavitzꞌpu u Jesuus xoꞌl qꞌu kamnaj. 10 Ech qꞌaavtekbꞌen qꞌu chusulibꞌ tu tatibꞌal.
Vichee u Jesuusvatz u Liꞌ aa Magdala
11 Pek aatz u Liꞌ, nichtoqꞌ tziꞌ u jul aal teluꞌl. Utz ikꞌoꞌbꞌaꞌ kuꞌ tibꞌ, sajin okoꞌp tu u jul, tuul nichtoqꞌeꞌ. 12 Utz til kaꞌvaꞌl aanjel; saj oksaꞌm. Kꞌujlich maꞌl tiviꞌ vaꞌl atichku vichiꞌl u Jesuus utz; vaꞌt tu tajan. 13 Ech tal tu u Liꞌ ech tzaꞌ: —Ixoj, ¿kantuꞌ nooqꞌeꞌ?— Texh teꞌleꞌ.
Tal u Liꞌ ech tzaꞌ: —Nivoqꞌeꞌ tan, iqꞌol ibꞌen vunBꞌaal. Utz yeꞌ vootzaj til ex aqꞌlojka.— Texhtuꞌ. 14 Taꞌxh veet tal u kam tziꞌ, sajin tiꞌ iqul. Utz aꞌ tek tila atich u Jesuus tziꞌ. Loqꞌ yeꞌich tootzaj oj u Jesuusich.
15 Uncheeꞌ tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Ixoj, ¿kantuꞌ nooqꞌeꞌ? ¿Abꞌil nachokeꞌ?— Texh te.
Aatz u Liꞌ tan, aꞌ titzꞌa aas u xeen chikobꞌeꞌm vaꞌl nichqꞌilan. Tal te ech tzaꞌ: —Bꞌaal nitxaꞌ, untzꞌoj axh vetiqꞌon bꞌen vunBꞌaal, al ve til ex aaqꞌva. Ech seꞌnviqꞌo.— Texh te.
16 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ: —¡Liꞌ!— Texh te.
Ipilqꞌu tek tibꞌ u Liꞌ. Utz tal te ech tzaꞌ: —¡Raboni!— Texh te. “Chusul” chu u tokebꞌal tu u yolbꞌal hebreo.
17 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Chajpuꞌin. Tan yeꞌsaj unbꞌenjeꞌ xeꞌ vunTat tu Amlika. Pek kuxh xeꞌ qꞌu vitzꞌin vatzik, qꞌul unchusulibꞌ utz, al te ech tzaꞌ: «Maꞌtjeꞌin xeꞌ vunTat, ayaꞌ u kuTat; xeꞌ vunTioxh, ayaꞌ u kuTioxh. Chia.» Chajaxh te.— Texh te.
18 Ech ibꞌen u Liꞌ, u aa Magdala utz, ex tal u bꞌaꞌnla yol tu qꞌu chusulibꞌ aas maꞌtich tiltu u kuBꞌaal. Utz tal te kam tal u Jesuus te.
Vichee u Jesuus vatzqꞌul ichusulibꞌ
19 Uncheeꞌ ankoꞌxh tu u bꞌaxa qꞌii tetz u xhemaana tziꞌ, sotzsaj tekuꞌen, katxꞌumich tibꞌ qꞌu chusulibꞌ tu vaꞌl molichku tibꞌ. Tan aꞌ nichixoꞌva qꞌu qꞌesal uqꞌaybꞌal. Utz ¡aꞌ texh til txaklich u Jesuus tixoꞌl! Tal ech tzaꞌ: —¡Atoj paas tetaanima!— Texhtuꞌ. 20 Ech taꞌxh veet tal u kam tziꞌ, ikꞌuch qꞌul iqꞌabꞌ te tuchꞌ u txala tuul vaꞌl akꞌoni. Ech motx chit txuqꞌtxun qꞌu chusulibꞌ aas tiltu u kuBꞌaal tziꞌ.
21 Utz tal paj u Jesuus te ech tzaꞌ: —¡Atoj paas tetaanima! Utz kaniꞌch michajtukꞌasuꞌlin vunTat, echat echajax bꞌen nunbꞌaneꞌ.— Texh te. 22 Taꞌxh veet taltu u kam tziꞌ, ixuli ok kajiqꞌ kꞌatza. Utz tal te ech tzaꞌ: —Kꞌultaj u Tioxhla Espiiritu. 23 Utz abꞌil sekuy ipaav, sakuylu vipaav. Pek abꞌil aꞌ yeꞌk sekuy ipaav, yeꞌk sakuyax majte.— Texhtuꞌ.
Vikaꞌtziiun u Maxh
24 Pek aatz u Maxh, yeꞌkich xoꞌl qꞌu chusulibꞌ aas opon u Jesuus bꞌaxa. Ayaꞌ maꞌl tu kabꞌlaal qꞌu chusulibꞌ vaꞌl Diidimo ibꞌii majte. 25 Ech alax te tunjot qꞌu chusulibꞌ ech tzaꞌ: —¡Vetqillu u kuBꞌaal!— Texh te.
Pek tal ech tzaꞌ: —Yitꞌ saꞌkojunnima aas qꞌaav itzꞌpia, untzꞌoj yeꞌk savil qꞌu echlal tiqꞌabꞌ u tokebꞌal qꞌu laauxh utz, savoksa viꞌ unqꞌabꞌ tuul. Saꞌkojunnima oj yeꞌk savaqꞌ okoꞌp u viꞌ unqꞌabꞌ tu u txala tuul vaꞌl tzokꞌli.— Texhtuꞌ.
26 Uncheeꞌ vaaxajilich tek qꞌii tuul, atich paj qꞌu chusulibꞌ toꞌotzotz. Utz atich tek u Maxh tixoꞌl. Tuul aqꞌbꞌu u Jesuus kꞌuxh jupich otzotz. Utz toksa tibꞌ tixoꞌl. Tal te ech tzaꞌ: —¡Atoj paas tetaanima!— Texhtuꞌ.
27 Tal tek tu u Maxh ech tzaꞌ: —Il qꞌul unqꞌabꞌ tzaꞌ. Oksa u viꞌ aqꞌabꞌ tu u bꞌenabꞌal laauxh. Utz aqꞌ okoꞌp vaqꞌabꞌ tu u tzokꞌbꞌeꞌm txala vuul. Ech yeꞌ koꞌxh kaꞌtziiunaxh. Pek nima aas qꞌaavitzꞌpꞌin.— Texh te.
28 Uncheeꞌ tzaqꞌbꞌu tek u Maxh utz, tala: —¡Noj peꞌxh axh, unBꞌaal, unTioxh!— Texhtuꞌ.
29 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Anal nanima Maxh, aas vetiilin. Pek chiꞌbꞌebꞌal tetz qꞌu aanima qꞌuꞌl ninimaꞌin kꞌuxh yeꞌxhkam nitilin.— Texhtuꞌ.
U taltu u Xhan kam tokeꞌitzꞌibꞌa u uꞌ tzaꞌ
30 Uncheeꞌ sibꞌ tereꞌn koꞌxh txaichil iꞌan u Jesuus vatz qꞌul ichusulibꞌ aas yeꞌ tzꞌibꞌamal tu u uꞌ tzaꞌ. 31 Pek kꞌuxh vettzꞌibꞌalka qꞌuꞌl tzaꞌ tan, tiꞌ sanimali aas aꞌ viTxaaom u Tioxh u Jesuus, viKꞌaol u Tioxh. Ech tu koꞌn vinimaleꞌ saꞌatin tiichajil tu bꞌenqꞌii bꞌensaj.
21Vichee u Jesuus vatzjujvaꞌt qꞌul ichusulibꞌ
1 Uncheeꞌ xamtich tek tiꞌ qꞌu kam tzaꞌ, icheesa unpat tibꞌ u Jesuus vatz qꞌul ichusulibꞌ tziꞌ u choo tu Tibeerias. Ech vicheesat tibꞌ siatz iꞌana tzaꞌ. 2 Ech molich tibꞌ qꞌu chusulibꞌ tzaꞌ: u Xhim, vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte, u Maxh, vaꞌl Diidimo ibꞌii majte; u Natanaeel, vaꞌl aa Canaa tikuenta Galilea; tuchꞌ qꞌul ikꞌaol u Zebedeo utz, tuchꞌ kaꞌvaꞌt chusulibꞌ. 3 Utz tal u Xhim, vaꞌl Luꞌ ibꞌii majte: —Seꞌnveesa txay.— Texhtuꞌ.
Utz tal qꞌul imol te ech tzaꞌ: —Sabꞌenoꞌ saiꞌ majte.— Texhtuꞌ.
Ech motx ibꞌenaꞌ. Ok tu maꞌl u jukubꞌ. Loqꞌ nikoꞌxh maꞌj txay teesa tu u aqꞌbꞌal tziꞌ.
4 Ech aalich texh isajbꞌeꞌ, opon u Jesuus tziꞌ u choo vaꞌl atichka. Pek yeꞌich tootzaj qꞌu chusulibꞌ oj u Jesuus. 5 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Xiak, ¿atil tzik bꞌoj echbꞌubꞌal tzexeꞌ?— Texh te.
Motx tzaqꞌbꞌi utz, tala: —¡Paat yeꞌxhkam!— Texhtuꞌ.
6 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Aqꞌtaj koꞌp vekꞌach tisebꞌalil u jukubꞌ tziꞌ. Ech seteesa jeꞌul etxay.— Texh te.
Ech motx taqꞌtu koꞌp u kꞌach tu aꞌ. Utz sibꞌla txay ok tuul. Aal yeꞌ nichmotxitii veꞌt tiqꞌol jeꞌul u kꞌach tu aꞌ.
7 Uncheeꞌ aatz tek u chusulibꞌ vaꞌl tiich chit u Jesuus tiꞌ, tal tu u Luꞌ ech tzaꞌ: —¡U kuBꞌaal atziꞌ!— Texh tiꞌ u Jesuus.
Ech taꞌxh tabꞌi u Xhim, vaꞌl Luꞌ majte, aas u kuBꞌaal vaꞌl oponi, itxꞌenku tek jeꞌ toksaꞌm. Tan chelpumich taqꞌo. Ech taqꞌtu koꞌp tibꞌ tu aꞌ. 8 Pek aatz unjot qꞌu chusulibꞌ, tu jukubꞌ elkuꞌl tziꞌ aꞌ, qinimal u kꞌach taqꞌo vaꞌl sibꞌla txay ok tuul. Tan yitꞌ tzian koj chit txꞌavaꞌ tu vaꞌl atichka; kamal maꞌj koꞌxh 100 metro oknajop. 9 Ech motx opon vatz txꞌavaꞌ. Utz tila aas atich ok maꞌl xamal. Nichitxoobꞌ maꞌl txay siiꞌ tuchꞌ kaxhlaan txꞌix.
10 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Chabꞌataj ul untxꞌajoj qꞌu txay qꞌuꞌl anal veteteesalaꞌ.— Texh te.
11 Aatz u Xhim, ayaꞌ u Luꞌ, jeꞌop tu u jukubꞌ. Utz tiqꞌo eluꞌl vatz txꞌavaꞌ u kꞌach eesabꞌ txay. Noonaj ok mamaj txay tuul. Maꞌl 153. Loqꞌ kꞌuxh sibꞌla txay, yeꞌt qꞌixmu u kꞌach eesabꞌ tetz. 12 Utz tal tek u Jesuus te ech tzaꞌ: —Niꞌextaj utz, echbꞌunojex.— Texh te.
Utz nikoꞌxh maꞌj qꞌu chusulibꞌ aas sakoꞌxhtaqꞌan tabꞌit te aas: —¿Abꞌil axh?— Chaj te. Tan tootzajich aas ayaꞌ u kuBꞌaal Jesuus. 13 Ech xaan opon u Jesuus. Itxay u kaxhlaan txꞌix utz, taqꞌ tetz. Echat iꞌan tu u txay majte. 14 Uncheeꞌ aꞌich tek vitoxpaj ichee u Jesuus vatz qꞌul ichusulibꞌ aas maꞌtich qꞌaav titzꞌpu xoꞌl qꞌu kamnaj.
U yol iꞌan u Jesuus tuchꞌ u Luꞌ
15 Uncheeꞌ aatz maꞌtich tek motx veet itxꞌaꞌneꞌ, tal u Jesuus tu u Xhim ech tzaꞌ, ayaꞌ u Luꞌ: —Xhim, ikꞌaol Jonaas, ¿tiira tzꞌejel chixh avaanima viꞌ vatz qꞌuꞌl tziꞌ?— Texh te.
Utz tzaqꞌbꞌel tu u Luꞌ ech tzaꞌ: —Eeꞌ unBꞌaal, ootzajle tiira nunsaꞌaxh.— Texh te.
Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Liil qꞌu chꞌooaj niman vetz tziꞌ uncheeꞌ; xee echaꞌ karneꞌl.— Texh te. 16 Qꞌaav paj chit tal te ech tzaꞌ: —Xhim ikꞌaol Jonaas, ¿tzꞌejel chixh avaanima viꞌ?— Texh te.
Tzaqꞌbꞌel tu u Luꞌ ech tzaꞌ: —Eeꞌ unBꞌaal, ootzajle tiira nunsaꞌaxh.— Texh te.
Tal te ech tzaꞌ: —Liil qꞌu chꞌooaj niman vetz tziꞌ uncheeꞌ; xee echaꞌ karneꞌl.— Texh te. 17 Utz tal tepaj u Jesuus te titoxpaj ech tzaꞌ: —Xhim ikꞌaol Jonaas, ¿ni tzik asaꞌin?— Texh te.
Pek aatz u Luꞌ, txumun tek tiꞌ tan, itoxpaj tek ichꞌotil te aas nojchixh nisaꞌa. Ech itzaqꞌbꞌe tek u Jesuus ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, axh ootzajin tetz qꞌu kam kajayil utz, ootzajle aas nojchit nunsaꞌaxh.— Texh te.
Utz tal u Jesuus te: —Liil qꞌu chꞌooaj niman vetz tziꞌ uncheeꞌ; xee echaꞌ karneꞌl. 18 Tan niꞌxhtekꞌval see aatz axhich txul aanima, taꞌn aꞌ nabꞌan uucheꞌ utz, nabꞌenaꞌ til asaꞌ. Pek aatz saqꞌesbꞌaxh, paarten tek sabꞌanon uucheꞌ. Utz siꞌiqꞌolbꞌenaxh tu vaꞌl kꞌuxh yaꞌsaꞌ bꞌenchil tuul.— Texh te.
19 Kꞌuxh tal u kam ech tziꞌ tan, aꞌ talvu tiꞌ aas satoksa iqꞌii tu vikamebꞌal. Ech taꞌxh tal u kam te tziꞌ, tal paj te: —Xambꞌen viꞌ.— Texh te.
U taltu u tzꞌibꞌan tetz u uꞌ tzaꞌ aas tiira tiich chit u Jesuus tiꞌ
20 Uncheeꞌ ipilqꞌu tibꞌ u Luꞌ utz, aꞌ tek tila xamich u chusulibꞌ tiꞌ vaꞌl tiich chit u Jesuus tiꞌ. Ayaꞌ vaꞌl ijetzꞌoꞌk tibꞌ kꞌatz u Jesuus tuul nichtechbꞌuneꞌ aas yeꞌsajich ikameꞌ utz, vaꞌl tal te: —UnBꞌaal, ¿abꞌil vaꞌl soꞌoksanaxh tiqꞌabꞌ qꞌu txayol?— Texh te.
21 Ech taꞌxh ilax u chusulibꞌ tu u Luꞌ tziꞌ aas xamich tiꞌ, tal tu u Jesuus ech tzaꞌ: —UnBꞌaal, pek ¿kam sayaꞌk vaꞌl tziꞌ?— Texh te.
22 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Kam koj ookebꞌal oj aꞌ unsaꞌ ankoꞌxh itzꞌlele laqꞌaavuꞌlin. Pek niꞌaxh xambꞌen viꞌ.— Texh te. 23 Ech kꞌuxh tal u Jesuus aas: —Kam koj ookebꞌal tiꞌ oj aꞌ unsaꞌ ankoꞌxh itzꞌlele saqꞌaavuꞌlin.— Texhtuꞌ. Yitꞌ aꞌ koj tala aas yeꞌk sakam u chusulibꞌ tziꞌ. Pek yeꞌt kanax tootzajil u tokebꞌal tu qꞌu niman tetz u Jesuus. Utz nichtekipax itziiul tixoꞌl aas yeꞌk sakam u chusulibꞌ tziꞌ nichtaleꞌ.
Vitzojpebꞌal u uꞌ tzaꞌ
24 In u chusulibꞌ vaꞌl nialon qꞌu kam tzaꞌ. Utz in tzꞌibꞌan tan, qootzajle aas inujul qꞌu kam nival tiꞌ u Jesuus. 25 Utz sibꞌ tereꞌn koꞌxh kam iꞌan u Jesuus aas yeꞌt tzꞌibꞌali. Tan kꞌuxh tzꞌibꞌal koj chit junun qꞌu kam kajayil, tech tereꞌn koj uchchil tiꞌ ikolax qꞌu uꞌ satzꞌibꞌalika. Aꞌi.